Kas ir vainas apziņa un kā ar to cīnīties?
Psiholoģija ir diezgan sarežģīta un sarežģīta, bet tajā pašā laikā interesanta zinātne, kuras ietvaros zinātnieki pēta lielu skaitu ar cilvēku tieši saistītu parādību. Viena no šīm parādībām ir vainas sajūta. Šodien mūsu jaunajā materiālā mēs centīsimies saprast, kas ir vainas sajūta, kā arī analizēsim iespējamos veidus un metodes, kā ar to cīnīties.
Kas tas ir psiholoģijā?
Pirmkārt, ir jāsniedz vainas sajūtas definīcija. Tātad, pēc profesionālu psihologu domām, tā ir nožēla par izdarītu darbību (tā var būt gan darbība, gan bezdarbība), kas rodas tādēļ, ka šī darbība ir radījusi negatīvas sekas (personai, kas to izdarījusi, vai apkārtējiem cilvēkiem) ). Vainas sajūtu raksturo uztveres dziļums, katrs cilvēks kaut reizi dzīvē to ir piedzīvojis (izņemot tos cilvēkus, kuriem ir kādas garīgas vai psiholoģiskas novirzes).
Jūtoties vainīgs, cilvēks vēlas un cenšas labot situāciju. Bieži vien šajā posmā sajūta izzūd, un cilvēks atgriežas ierastajā dzīvē.
Ja tas nenotiek un vainas apziņa cilvēku turpina mocīt, tad šāds psiholoģiskais stāvoklis ir patoloģisks. Šajā gadījumā ieteicams sazināties ar speciālistu, lai saņemtu palīdzību.
Cēloņi
Vainas apziņa var attīstīties dažādu iemeslu dēļ. Tajā pašā laikā parasti ir diezgan grūti izveidot saikni starp konkrētu notikumu (piemēram, kļūdu pagātnē) un radušos psiholoģisko stāvokli. Dažkārt ir gadījumi, kad cilvēks sāk justies vainīgs nevis uzreiz pēc kādas darbības izdarīšanas, bet pēc gadiem – šādās situācijās ir īpaši grūti saprast, no kurienes rodas destruktīvais stāvoklis. Turklāt daži cilvēki var izjust uzspiestu un pastāvīgu vainas sajūtu par visu (visbiežāk iemesls tam ir citu cilvēku psiholoģiska manipulācija). Apskatīsim dažus no visbiežāk sastopamajiem vainas apziņas cēloņiem.
Tuvi cilvēki
Diezgan bieži vainas sajūta rodas tuvu cilvēku (vecāku un bērnu, mātes un bērna, sievas un vīra uc) attiecību ietvaros. Turklāt nelabvēlīgs psiholoģiskais stāvoklis var būt gan attaisnojams (piemēram, mātes vainas apziņa grauž sievieti, kura devās uz darbu un sāka pavadīt ļoti maz laika ar savu bērnu), gan uzspiesta manipulācija no apkārtējo puses (šāda manipulatīva uzvedība ir īpaši izteikta raksturīga bērniem).
Daudziem bērniem vainas sajūta rodas, ja audzināšanas gaitā vecāki ievieš tā saukto apbalvojumu un sodu sistēmu.kad bērns tiek aizrādīts par nedarbiem un uzslavēts un apbalvots par labu uzvedību (piemēram, pērk saldumus vai rotaļlietas).
Sabiedrība
Ieaudzināt un uzspiest cilvēkam sliktu garastāvokli var ne tikai viņa tuvākā vide, bet arī sabiedrība kopumā. Tātad vainīgs var justies cilvēks, kurš pateicis “nē” savam darba kolēģim, darbinieks, kurš aizgājis pēc slimības atvaļinājuma, kura laikā nokavējis vairākas svarīgas tikšanās utt. Bieži vien tas ir saistīts ar to, ka cilvēks (kā sabiedriska būtne) izjūt pienākumu un atbildību pret citiem, tāpēc piedzīvo negatīvas emocijas, ja nepilda citu cerības.
Pašpārmetums
Vainas apziņas komplekss sevis apsūdzības formā ir diezgan sarežģīts negatīva psiholoģiskā stāvokļa veids un var izraisīt dažādas nopietnas sekas. Lieta tāda Situācijās, kad esam vainīgi citu cilvēku priekšā, varam mēģināt visu labot un nopelnīt piedošanu, savukārt atbrīvoties no sevis apsūdzībām ir ļoti grūti, jo nereti cilvēki savus pārkāpumus piedod, bet, gluži pretēji, pietiek tikai uz tiem koncentrēties.
Turklāt sevis apsūdzības var izraisīt nevis patiesi, bet gan tālredzīgi iemesli, kas situāciju vēl vairāk sarežģī un saasina.
Reliģiskie principi
Reliģiskie cilvēki bieži jūtas vainīgi. Tas ir saistīts ar reliģijas kā pasaules uzskata būtību un būtību, kas satur tādu jēdzienu kā "grēks". Ja cilvēks kaut kādā veidā pārkāpa (vai pat atkāpās) svēto norādījumus, viņš automātiski sāk justies ļoti neērti un piedzīvo noteiktu emocionālu stresu.
Cits
Papildus iepriekšminētajiem iemesliem vainas sajūta (gan vīriešiem, gan sievietēm) rada dažādas dzīves grūtības, zaudējumus un traģēdijas. Īpaši bieži šī parādība izpaužas tiem cilvēkiem, kuru tuvinieki mirst. Šādā situācijā ir diezgan grūti savaldīties un nedomāt, ka bija iespējams kaut kā novērst nāvi vai palīdzēt mirušajam. Turklāt “zaudētāju vainas” fenomens tiek uzskatīts par populāru parādību. Tas izpaužas gadījumā, ja cilvēks nevarēja sasniegt savus mērķus vai nesaņēma vēlamo rezultātu.
Tādējādi mēs varējām pārliecināties, ka ir ļoti daudz dažādu iemeslu, kas izraisa vainas sajūtu. Ja atrodaties tik nelabvēlīgā stāvoklī, ir ļoti svarīgi analizēt savu rīcību un apkārtējo situāciju, lai saprastu, kādi konkrēti iemesli izraisīja jūsu negatīvo noskaņojumu. Tikai ar šo pieeju jūs varat atrisināt esošo problēmu.
Veidi
Mūsdienu psihologi izšķir vairākas vainas formas. Piemēram, šī sajūta var būt dziļa vai pastiprināta. Apskatīsim visizplatītāko klasifikāciju.
- Neirotisks. Neirotisko vainas apziņas veidu ļoti bieži sauc arī par viltus. Pirmkārt, tas ir saistīts ar to, ka, piedzīvojot negatīvas emocijas sevī, patiesībā cilvēks vēl nav paspējis neko paveikt ārējā vidē. Viņš tikai paredz savas darbības un uztraucas, ka tai var būt negatīva ietekme. Visbiežāk neirotiskā vainas apziņa rodas no ilgstošiem vai regulāriem konfliktiem ģimenē vai ar citiem apkārtējiem cilvēkiem.
- Eksistenciāls. Ļoti bieži eksistenciālā vaina tiek uztverta kā pozitīva emocija, jo tā bieži kļūst par iemeslu dzīves pārmaiņu sākumam. Tas rodas tikai un vienīgi no indivīda iekšējā emocionālā stāvokļa. Šāds psiholoģisks stāvoklis bieži noved pie paša pašcieņas uzlabošanās.
- Īsts. Patiesu vainu ir visvieglāk saprast – tā ir tiešas viena konkrēta indivīda rīcības vai bezdarbības sekas.
Piedzīvojot vainas apziņu, cilvēks bieži tiek sodīts arī no citiem vai izdomā sev sodu.
Kā tas izpaužas un kā tas ir bīstami?
Obsesīvā vainas apziņa, kas cilvēku moka un pavada visur, traucē personības attīstībai un veidošanās procesam. Šādā situācijā ir raksturīga ne tikai psiholoģisku problēmu attīstība (piemēram, depresija), bet arī dažāda veida negatīvu simptomu parādīšanās no tādas jomas kā psihosomatika. Visbiežāk sastopamie hroniskas vainas sajūtas piemēri ir:
- pārmērīgs pieskāriens;
- sevis šaustīšana;
- neticība sev, saviem spēkiem un spējām;
- mērķu un vēlmju trūkums;
- atteikums īstenot plānu;
- vēlme sodīt un kaitēt sev;
- pastāvīgi saaukstēšanās gadījumi;
- novirzes sirds un asinsvadu sistēmas darbā;
- problēmas ar muskuļu un skeleta sistēmu utt.
Tādējādi mēs varam secināt, ka hroniska vainas sajūta var nodarīt diezgan nopietnu kaitējumu cilvēka veselībai. Turklāt mēs runājam ne tikai par psiholoģiskām un garīgām ietekmēm, bet arī iespējamām fiziskām slimībām. Bieži sastopami autoagresijas un pašnāvības mēģinājumi gadījumi starp cilvēkiem, kuriem ir paaugstināta vainas sajūta (sevišķi bez patiesa iemesla šādām emocijām). Šajā sakarā, ja jums vai jūsu mīļotajam ir līdzīgs negatīvs psiholoģiskais noskaņojums, tad ļoti svarīgi ir konsultēties ar speciālistu. Nekādā gadījumā neslēpiet savas grūtības un nemēģiniet tās atrisināt paši, jo tas var novest pie nelabojamām traģiskām sekām.
Kā atbrīvoties?
Kā mēs esam iemācījušies, vainas apziņa bieži ir destruktīva. Tāpēc ar to ir jācīnās. Lai atbrīvotos no negatīvām emocijām, mūsdienu psihologi ir izstrādājuši un pārbaudījuši vairākus specializētus vingrinājumus, paņēmienus, paņēmienus, prakses un afirmācijas. Tie palīdzēs jums noskaidrot vainas sajūtu cēloņus, noņemt šīs emocijas negatīvās sekas, tikt galā ar fizioloģiskajām sekām, kā arī pārstāt vainot sevi nelikumībā un piedot jūsu neapmierinošo uzvedību.
Tātad, jūs varat pretoties vainas sajūtai ar noteiktu vingrinājumu palīdzību.
- Piedošana ir viens no visizplatītākajiem paņēmieniem. Tāpēc, lai atbrīvotos no savām negatīvajām emocijām, kā arī uzlabotu attiecības ar personu, kurai jūsu rīcība nodarīja kaitējumu, jums jālūdz viņam patiesa piedošana. Dažreiz šo darbību ir diezgan grūti veikt, taču vairumā gadījumu tā rada pozitīvu efektu.
- Dažās situācijās nepietiek ar atvainošanos kādam privāti. Atkarībā no jūsu nodarījuma rakstura var būt nepieciešama publiska atvainošanās. Neskatoties uz to, ka publiski atzīt savas kļūdas ir diezgan grūti, tas ir jādara.Tādā veidā jūs ne tikai nopelnīsiet piedošanu, bet arī iegūsit iekšēju mieru.
- Vēl vienu garīgās dabas metodi sauc par "garīgo spriedumu". Lai to īstenotu, jums jāiestājas tiesas priekšā. Tajā pašā laikā jūs vienlaikus darbojaties arī kā advokāts un prokurors. Šajā situācijā obligāti ir jāvaino ne tikai sevi, bet arī jāatrod saprātīgi un nepieciešami attaisnojumi savai uzvedībai.
- Mēģiniet iejusties manipulatora vietā un radīt (vai saasināt) vainas sajūtu. Pavisam nav nepieciešams izmantot pamatotas un objektīvas metodes. Šis paņēmiens ļaus jums zināt, ka daudzi cilvēki, rīkojoties savu personīgo interešu dēļ, liks jums justies vainīgam, pat ja tas nav pamatots. Tas savukārt palīdzēs tikt galā ar savām negatīvajām emocijām.
- Pat ja esi rīkojies nepareizi un aizvainojis savu mīļoto, ir ļoti svarīgi censties saglabāt pozitīvu attieksmi pret dzīvi. Jums jācenšas izlīdzēties tādā veidā, kas ir adekvāts un atbilst nodarījumam. Kad esat paveicis visu, kas no jums bija atkarīgs, jums ir jāatbrīvojas no situācijas un jāturpina. Galvenais ir mācīties no savām kļūdām un nepieļaut tās turpmāk.
Atkarībā no tā, cik dziļas un asas ir jūsu vainas sajūtas, varat izmantot vienu vai vairākas no iepriekš minētajām metodēm.
Svarīgs! Atcerieties, ja nespējat ātri un patstāvīgi tikt galā ar savām destruktīvajām emocijām, tad psihoterapija pieredzējuša un kvalificēta speciālista vadībā ir obligāta.
Psihologu ieteikumi
Lai rastu dziedināšanu, uz visiem laikiem atmestu destruktīvo vainas sajūtu un turpinātu savu dzīvi, jāseko profesionālu psihologu padomiem un ieteikumiem.
- Noteikti analizējiet savas reālās darbības un pašreizējo psiholoģisko stāvokli. Noteikti meklējiet cēloņsakarības un mācieties no situācijas vērtīgu dzīves mācību.
- Iesaistieties tās personas vietā, kurai jūsu rīcība ir nodarījusi kaitējumu. Tādējādi varēsi saprast, cik nopietnas ir sekas: vai cilvēks šajā situācijā rīkojas adekvāti un tiešām ir aizvainots, vai arī viņš vienkārši mēģina ar tevi manipulēt savos savtīgos nolūkos.
- Mēģiniet uzlikt savas jūtas uz papīra. Turklāt nav nepieciešams šo vēstuli kādam parādīt vai pat pašam pārlasīt. Pēc tam, kad esat to uzrakstījis, ieteicams palagu sadedzināt un "atlaist" visu negatīvo no sirds.
- Izmēģini dažādas relaksācijas un meditācijas tehnikas, kurās koncentrējies uz savu elpošanu un centies nedomāt par problēmām un raizēm, kas tevi šobrīd nomāc.
Vainas sajūta, kas ir cilvēka dabiska psiholoģiska reakcija uz apkārtējās pasaules stāvokli, kā arī uz viņa darbībām un darbiem, bieži vien kaitē indivīda psiholoģiskajai un fiziskajai veselībai. Tāpēc ļoti svarīgi ir pareizi rīkoties periodā, kad piedzīvo šīs emocijas. Ir nepieciešams saprast šī stāvokļa cēloņus un raksturot tā veidu. Tad jūs varat rīkoties, lai atbrīvotos no vainas apziņas. Tajā pašā laikā der paturēt prātā, ka ne vienmēr cilvēks ar problēmu tiek galā pats – ļoti bieži viņam nepieciešams tuvinieku un draugu atbalsts vai pat speciālista palīdzība.
Esiet maksimāli uzmanīgs pret sevi un citiem, lai negatīvs emocionālais stāvoklis neradītu nopietnas sekas vai pat traģēdijas.