Kapusvētki: pagānu vai pareizticīgo svētki?

Masļeņica ir vieni no tradicionālajiem svētkiem, kuru izcelsme izraisa nopietnus strīdus un domstarpības gan dziļi reliģiozu cilvēku nometnē, gan tiem, kam vairāk interesē vēsturiskais aspekts. Kristietības ieviestā tradīciju juceklis un pirmskristietības rituālu atbalsis tikai palielina apjukumu. Mēģināsim izprast šī sarežģītā, bet regulāri atkārtojošā notikuma iezīmes.

Masļeņicas rituāli, kas izplatījās senatnē starp slāviem un citām Eiropas tautām, diezgan saskan ar vispārpieņemtajiem priekšstatiem par tā laika lopkopju, mednieku un zemnieku kultūru. Daudzas senās svētvietas, ar savu uzbūvi atgādinot sava veida kalendāru, kuru īpašās atzīmes norādīja uz svarīgākajām astronomiskajām parādībām, apliecina dabas parādību nozīmi tā tālā laikmeta cilvēkiem. Salīdzinoši jauns arheoloģijas virziens - arheoastronomija apstiprina kārtējos norādījumus svētvietu būvniecībā īpašiem astronomiskiem notikumiem: vasaras saulgriežiem, pavasara un rudens ekvinokcijām un ziemas saulgriežiem.

Katram šādam astronomiskam notikumam bija saistība ar pāreju uz jaunu dzīves ritmu. Pavasara ekvinokcijas tuvošanās vēstīja par dabas atdzimšanas sākumu, kā zināms no krievu sakāmvārda: "pavasara diena, gads baro." Kapusvētki bija tāda pāreja no izmērītas ziemas eksistences uz pavasara enerģijas sacelšanos, kad zeme sāk atbrīvoties no sniega, bet zemnieks sagatavo darbarīkus un sējas materiālu.

Saskaņā ar daudziem pētījumiem tieši pavasara ekvinokcija sāka ziņot par jauno gadu. Tādējādi Masļeņicu pēc tās nozīmes var attālināti salīdzināt ar mūsdienu, visiem iemīļotajiem svētkiem - Jauno gadu. Turklāt Masļeņica atbrīvoja noliktavas nākotnes ražai, palīdzēja sadalīt atlikušos krājumus, un ledusskapju trūkuma dēļ arvien biežāku atkušņu apstākļos daļa produktu bija jāizlieto pēc iespējas ātrāk. Tādā veidā pagāni attīstīja tradīciju bagātīgām maltītēm Kapusvētkos.

Pavasara sākumā notika mājlopu atnešanās, kas nozīmē, ka piens atkal parādījās, tas ir pamats piena produktu patēriņa tradīcijām Kapusvētkos. Un pats svētku nosaukums nenozīmē neko vairāk kā laiku, kad uzturā dominē piena produkti, tostarp sviests. Kapusvētki ir vieni no tā sauktajiem ģimenes svētkiem. Saskaņā ar daudziem aprakstiem katra no brīvdienām bija saistīta ar radinieku apciemošanu. Arī šī parādība nav nejauša. Pie labas veselības pārdzīvot garo ziemu nebija tik viegli, kā šobrīd šķiet. Tāpēc cilvēki centās tikties ar saviem mīļajiem, un, lai kādam nepalaistu garām, katru dienu tika noteikts apciemot dažādus radiniekus.

Jaunais dzīves cikls iezīmēja arī jaunu ģimenes attiecību kārtu, viss sliktais, strīdi un aizvainojumi, bija jāatstāj pagātnē. Protams, ne mazāko lomu nospēlēja tas, ka, sākoties jaunajam intensīvā darba periodam, neatstās laiku viesiem. Nākamreiz šādi izmērīgi, bez satraukuma un steigas sazināties varēs tikai pēc ražas novākšanas rudenī. Kapusvētki kā dzīvības atdzimšanas svētki bija svarīgi arī cilvēces turpināšanai. Jautru un vardarbīgu svētku tradīcija ar skūpstīšanās rituāliem ir nekas cits kā jauniešiem organizētu pagānu spēļu atbalss.

Braukšana lejā no kalna, kad puisis un meitene sēdēja vienās kamanās un bija spiesti cieši piekļūt viens otram, ļāva mums pārvarēt dabisko kautrību. Dūru cīņas "no sienas līdz sienai", kad labi biedri varēja parādīt savu varēšanu. Šajā laikā puiši meitenēm uzdāvināja dāvanas, kuras viņām bija vai nu jāpērk, tādējādi parādot savu vērtību, vai arī jāpagatavo tās, parādot prasmi.

Protams, sākotnējie Masļeņicas rituāli lielā mērā ir zuduši, bija dažas vietējās tradīcijas, kuru atjaunošana diez vai ir iespējama. Svētku vēsture lielākoties ir nepilnīga un dažreiz, diemžēl, ir nepatiesa. Līdz ar saglabāto tradīciju turpina veidoties vesels slānis tās atdarinājumu. Masu kultūrizglītība un intensīva antireliģiskā propaganda, pirmkārt, cīņa pret kristietību, radīja padomju laikos ļoti populārus svētkus gan laukos, gan pilsētā – Atvadu no ziemas svētkus.

Tajā bija daudz no tradicionālajiem pagāniskajiem Kapusvētkiem, bet vēl vairāk no kultūras darbinieku iztēles, kas viens otram nodeva visdažādākos svētku akcijas scenārijus. Tie tika pārraidīti, cita starpā, pateicoties īpašiem periodiskajiem izdevumiem.

Pareizticības pretrunīgā attieksme pret Masļeņicu ir acīmredzama. Sāksim ar to, ka šādu reliģisku svētku, šķiet, nav, tie stabili saglabā savu nosaukumu tikai tautas tradīcijās. Baznīcā tiek svinēti pareizticīgo Lieldienu svētki, kuru saknēm nav nekā kopīga ar seno slāvu kultūru. Lieldienas ir seni Tuvajos Austrumos dzīvojušo semītu cilšu pirmskristietības svētki, starp kuriem tās bija saistītas arī ar pavasara ekvinokciju.

Taču kristīgajā tradīcijā, kad sāka svinēt tikai tās Lieldienas, kuras Kristus svinēja kopā ar mācekļiem. Šo svētku laiks sāka mainīties, tāpēc katru gadu tos svin nevis pēc datuma, bet gan skaitot jauno mēnesi no Ziemassvētkiem. Mēness un Saules kalendārs nesakrīt, tāpēc Lieldienu svinēšanas laiks katru gadu tiek pārcelts. Kopā ar to mainās arī pirmssvētku nedēļa.

Saskaņā ar pareizticīgo tradīciju šajā laikā notika vissvarīgākie notikumi visai kristietībai. Kristus ar saviem mācekļiem-apustuļiem ieradās sludināt Jeruzālemē. Tuvojās Lieldienu svētki, kurus viņš gribēja nosvinēt kopā ar saviem tuvākajiem mācekļiem. Jūdasa nodotais Kristus tika arestēts, pakļauts sodīšanai un spīdzināšanai un pēc tam krustā sists. Kristieši visā pasaulē svin brīnumaino Jēzus Kristus augšāmcelšanos, ar ko viņi sveic viens otru.

Vēsturiski tā sagadījies, ka cilvēku apziņā nesaraujami savijušās divas svarīgākās tradīcijas – pagāniskā Masļeņica un kristīgās Lieldienas, kurās krustā sists Kristus augšāmcēlās no mirušajiem. Pirmie kristiešu sludinātāji nespēja lauzt tūkstošgadu tradīciju, viņi izvēlējās gudrāku ceļu, rūpīgi ieaužot tajā jaunas idejas šim laikam. Jaunā gada svinības tagad ir saistītas ar citiem notikumiem, proti, ar Ziemassvētkiem – Jēzus bērniņa piedzimšanu, kad daba ne tikai atdzīvojas, bet it kā atdzīvojas līdz ar Sauli, un sāk pienākt diena. Neapdomīgie, jautrie Kapusvētki bija jāsaista ar gaidāmo Lielo gavēni. Rezultātā tautas iemīļotajiem svētkiem tika piešķirta jauna augsta nozīme.

Pārejai uz badošanos bija jāatzīmē pakāpeniska atsevišķu produktu patēriņa noraidīšana. Šī pāreja ilgst veselas trīs nedēļas. Uzreiz pirms gavēņa tiek atzīmēta Siera nedēļa, kuras laikā gaļu vairs nevar ēst, bet piena produktus joprojām var lietot uzturā. Nedēļa noslēdzas ar Siera nedēļu – piedošanas svētdienu, kuras tradīcijai ir senas pirmskristietības semītu saknes. Kad cilvēki, kuri vēlējās garīgu vientulību, aizbrauca uz lūgšanām tuksnesī un atvadījās no visiem saviem paziņām, ja viņu garīgie meklējumi beigtos ar nāvi. Jēzus bija iecerējis darīt to pašu, sarīkojot saviem mācekļiem Vakarēdienu, kurā viņš lauza maizi un lēja viņiem vīnu.

Masļeņicas pēdējai dienai, kas sakrīt ar Lieldienu svinībām, vajadzētu būt vispriecīgākajai, jo tieši šajā dienā Kristus augšāmcēlās. Šeit notika visintimākā priecīgo svētku tradīciju kombinācija. Citās dienās no pareizticīgo garīdznieku viedokļa un pēc vairākuma ticīgo pamatotā viedokļa plaša jautrība ir nepieņemama. Jo tas ir pretrunā ar pazemību, kādai vajadzētu valdīt katra pareizticīgā dvēselē, kurš piedzīvo Kristus mokas un gatavojas gaidāmajam Lielajam gavēnim.

Šobrīd baznīcās kāzas nenotiek, tomēr izrādījās, ka nav iespējams aizliegt sabiedrībā valdošo jautrību un svētku noskaņu. Baznīcas cilvēks piedzīvo lielu garīgu satraukumu, un tajā pašā laikā tuvumā valda neierobežota jautrība. 20. gadsimta sākumā Masļeņicā tika rīkoti svētki, kam nebija nekāda sakara ar pareizticīgo tradīcijām. Ļaudis trakojās savā jautrībā, nereti pārkāpjot nekādus ierobežojumus ēdināšanai un, godīgi sakot, apreibinošo dzērienu lietošanā. Uz upju ledus "no sienas līdz sienai" saplūda, tirgotāji mēģināja izkārtot populārākās preces.

Teomahijas gados, kā jau minēts, Masļeņicas svinēšana izvērtās par plaši atzīmētiem Atvadu no ziemas svētkiem. Tad tika atjaunotas vai no jauna izgudrotas daudzas pagāniskām tuvām tradīcijām, un visas pieminēšanas par iespējamu pareizticīgo mantojumu tika cītīgi iznīcinātas.

Kāda nozīme šiem senajiem un tajā pašā laikā vienmēr modernajiem svētkiem? Kaut kas tajā ir kļuvis no seniem laikiem, pirmkārt, tas ir pats nosaukums - Kapusvētki. Svētku laiks nācis no pareizticības un tā vai citādi balstās uz pareizticīgo tradīciju, kurā katrai dienai tiek piešķirta īpaša loma, gatavojoties gaidāmajām Lieldienām un tam sekojošajām gavēnim.

Apsvērsim šīs sarežģītās darbības, ko sauc par Kapusvētkiem, galvenās tradīcijas.

• Pirmā lieta, ko atceras cilvēks, kas ir tālu no reliģijas, protams, ir pankūkas. Tradīcijas saknes, visticamāk, ir pagāniskas. Pankūka ir vienkāršākais ceptais produkts, ko var pagatavot pat ar nelielu daudzumu miltu. Daudzi pētnieki to uzskata par simbolisku nozīmi, kas norāda uz Sauli. Daži apgalvo, ka tā ir senatnes rituāla maize. Pankūkas ir universāls kārums, tās var ēst ar dažādiem pildījumiem, vai vienkārši tā.
• Apciemot radus Masļeņicas nedēļā noteikti ir pagānisks akts, kura būtība ir ģimenes saišu atjaunošana un nostiprināšana.
• Dievkalpojumu apmeklēšana templī, ko ieviesa kristietība. Tas palīdz noskaņoties nākamajam gavēņa laikam, atcerēties Jēzus Kristus ciešanas un viņa augšāmcelšanos. Kristieši šos notikumus atzīmē ar visdažādākajām garīgajām jūtām, sākot no līdzjūtības līdz lielam priekam.
• Masļeņica tiek plaši atzīmēta ar masu svētkiem ar putnubiedēkļu dedzināšanu, drosmīgām spēlēm un visādiem priekšnesumiem.