Naida cēloņi un kā ar to cīnīties
Bieži vien vardarbīgas dusmas, kas vērstas uz ārēju objektu vai subjektu, pārvēršas naidā. Viltīga sajūta vairākkārt ir izraisījusi pilsētu un veselu štatu nāvi.
Kas tas ir?
Naids nozīmē pastāvīgu nepatiku pret kādu vai kaut ko. Objekts izrāda naidīgu attieksmi pret kaitinošām personām vai priekšmetiem. Tas nozīmē, ka cilvēks nevar pieņemt ar savu dvēseli nevienu objektu, notikumu, parādību, cilvēku grupu, atsevišķu personu vai citu dzīvo būtni. Var rasties naidīga sajūta pret ideju, kas ir pretrunā ar indivīda vērtībām un uzskatiem.
Šī negatīvā sajūta ir pilnīgs pretstats mīlestībai. Viņu attiecības ir acīmredzamas. Gadās, ka indivīds vienlaikus mīl un ienīst otru. Mīlestību var pavadīt naids. Visbiežāk šīs spēcīgās jūtas kolektīvi tiek vērstas pret mīļajiem.
Vienlaicīga mīlestības un naida izpausme bieži noved pie strīdiem un konfrontācijas.
Psiholoģijā naids tiek uzskatīts par destruktīvu, negatīvi iekrāsotu sajūtu. Tas ir aizsardzības mehānisms pret garīgām sāpēm. Dusmas ir vērstas uz citiem cilvēkiem vai uz sevi. Bieži vien agresija rada kaitējumu. Apbēdinātajiem subjektiem rodas spēcīga vēlme kaitēt tiem, kurus viņi ienīst. Izteiktu citas personas noraidījuma sajūtu pavada vēlme nodarīt fiziskas vai garīgas sāpes. Cilvēks piedzīvo prieku par neveiksmēm, kas piemeklējušas ienaidnieku.
Nepatika var būt atklāta un slēpta.
- Atklāts naids var izsekot to cilvēku agresīvajā uzvedībā, kuri vēlas iznīcināt savu ienaidnieku. Cilvēks nevar noslēpt savu aizkaitinājumu. Tiek izmantota fiziska un verbāla agresija. Draudi un apvainojumi ir vērsti tieši pret nepatīkamo personu. Bieži vien dusmīgs indivīds mēģina atrisināt problēmu ar dūrēm.
- Slēpts naids var būt vērsta uz jebkuru tēmu, kas nejauši uzduras. Parasti tas personību ietekmē netieši: caur kodīgiem jokiem, nepiedienīgiem izteikumiem, tenkām. Indivīds neielaižas atklātā konfliktā, lai gan izjūt nepatiku un riebumu pret šo cilvēku.
Naidīguma izpausme pret citiem liecina par gara vājumu. Amerikāņu zinātnieku pētījumi liecina, ka intelekta līmenis ietekmē naida objekta izvēli, bet neietekmē naidīgo jūtu pakāpi.
Parasti naidīgs cilvēks vai nu cenšas iznīcināt savu ienaidnieku, vai arī izvairās no viņa.
Kāpēc tas rodas?
Apzinātas un neapzinātas darbības veicina naida rašanos.
- Tīša kūdīšana uz konfliktu izraisa apzinātu naidu sabiedrībā. Nepatiesa informācija, apzināta faktu sagrozīšana, agresijas propaganda pret kādu tautu, valsti, reliģiju vai valsts iekārtu – tās visas ir karadarbības izvēršanas, kara kūdīšanas metodes.
- Nereti ir gadījumi, kad vecāki savus bērnus izglīto nepareizi. Viņi netīšām audzē naida sēklas savos pēcnācējos. Vecāku emocionālais aukstums, fiziska un psiholoģiska vardarbība, bieža sodīšana veido bērnā noturīgu negatīvu attieksmi pret cilvēkiem un apkārtējo pasauli. Ģimenēs ar asociālu dzīvesveidu var veidoties naidīgas personības. Iedomāti ideālistiski pasaules uzskati arī noved pie netīšām naidīgām attiecībām. Iespaidīgi cilvēki visu redz rožainā gaismā. Šāda uztvere bieži izraisa vilšanos un dusmas.
Daži cilvēki nevar pieņemt sevi. Viņiem ir aizsargājošs projekcijas mehānisms. Pašatraidīšana tiek pārveidota par nepamatotu naidīgumu pret citiem cilvēkiem. Ja sarunu biedrs nepiekrīt personas uzskatiem, tad atbildē pamostas naids. Dažkārt radušās cerības nonāk nesamierināmā pretrunā ar realitāti. Indivīda attieksmes un uzskati saduras ar ārējo realitāti. Parādās vilšanās. Piemēram, cilvēks no laulības vai laulības sagaida pavisam citas emocijas. Viņa cerības neattaisnojas. Starp vīru un sievu rodas pilnīgs nesaprašanās. Laulāto prasību un reālās dzīves neatbilstība noved pie laulības šķiršanas. Neapmierinātības sajūta vēlāk var pāraugt dusmās un naidīgā uztverē vienam par otru.
Droši vien visi zina teicienu, ka no mīlestības līdz naidam ir tikai viens solis. Personiskās attiecības, ko vada intensīva kaisle, dažkārt izraisa strīdus un konfliktus. Mīlestība neļauj mest ārā negatīvās emocijas, tāpēc notiek iekšēja dažāda līmeņa dusmu uzkrāšanās. Galu galā spilgta sajūta tiek pārveidota par nepatiku, un pakāpeniski notiek pilnīga partnera noraidīšana.
Naids pret cilvēkiem un sabiedrību kopumā var rasties objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ. Psihiski personības traucējumi var būt patoloģiska naida avots, kas aptumšo prātu. Psihologi atzīmē šādus naidīgu jūtu rašanās iemeslus:
- pašapziņas trūkums;
- atkarība no kāda cita viedokļa, vēlme izpatikt;
- skaudība, sava cilvēka garīgā salīdzināšana ar veiksmīgākiem kaimiņiem, draugiem, radiem un pilnīgi svešiem cilvēkiem;
- konkurence, vainojot konkurentus viņu pašu neveiksmēs, novelkot vainu uz citiem;
- stabils viedoklis par savu taisnību, nevēlēšanās iet uz kompromisiem;
- reakcija uz nodevību, netaisnību;
- rakstzīmju nekonsekvence;
- strīds, aizvainojoši izteikumi, konflikts;
- atriebība un aizdomīgums, jo baidās kļūdīties;
- mediju vai noteiktu cilvēku grupu uzspiestie stereotipi;
- reakcija uz stresu, kas piedzīvots vardarbības, kaujas vai teroristu darbību laikā;
- nepareiza audzināšana.
Šādas pazīmes var liecināt par naida klātbūtni:
- nepamatots kairinājums;
- bezcēloņu dusmas;
- pārmērīgs niknums;
- vēlme pazemot, apvainot, sist un pat nogalināt cilvēku;
- pilnīgs nicinājums;
- izvairīšanās no acu kontakta, smaida trūkums;
- neviennozīmīga reakcija uz pat nepatīkamā subjekta vārda pieminēšanu;
- piespiedu riebuma sajūta.
Skati
Pārliecinoša riebuma sajūta var rasties gan atsevišķai personai, gan noteiktai cilvēku grupai. Daži nevar tikt galā ar naidīgumu pret pretējo dzimumu, citi ienīst mazus bērnus, bet vēl citiem ir spēcīga nepatika pret ģimenes saitēm. Atsevišķu objektu vai priekšmetu izteikta noraidīšanas izpausme var rasties no konkrētas personas vai personu grupas. Atkarībā no tā eksperti izšķir divus veidus.
Sociālie
Dažām cilvēku grupām ir naidīgas jūtas pret noteiktas kopienas locekļiem. Parasti ir nicinājums pret konkrētām reliģiskajām konfesijām, politiskajām partijām, seksuālajām minoritātēm, noteikta dzimuma, tautības, rases cilvēkiem.
Grupas dalībnieku agresīvais noskaņojums iedvesmo konfliktsituāciju. Dažādi veidojumi cenšas ienest sabiedrībā apjukumu. Viņi cenšas nostiprināt savas pozīcijas konfliktā, aicinot cilvēkus cīnīties ar ienaidnieku. Sociālais naids noved pie sociālajām nekārtībām, kariem, genocīda. Viņa bieži ir diskriminācijas iemesls. Kūdīšana uz neiecietību provocē dažādus noziegumus.
Individuāls
Komunikācija ar vecākiem un citiem būtiski ietekmē naida veidošanos. Bērnu žēlabas un bēdas dažkārt pamodina personībā noraidījuma sajūtu. Iemesls latentam vai atklātam naidīgumam pret cilvēkiem un pasauli kopumā ir mīlestība, ko mazulis nav saņēmis. Nospiedumu augoša cilvēka psihē uzliek dažādu televīzijas programmu un dažādu vietņu skati internetā. Nepareizi veidots bērna dvēseles iekšējais stāvoklis tiek nodots vecākiem un sabiedrībai. Pieaudzis cilvēks neprot izrādīt citiem cilvēkiem mīlestību, žēlastību, līdzjūtību.
Kā tas ietekmē dzīvi?
Iznīcinošas emocijas saindē dzīvi. Jūs nevarat ignorēt naida sajūtu. Tas iznīcina subjekta dzīvotspēju, pārvēršot viņu par vājprātīgu radījumu. Dusmīgs cilvēks parasti apiet citus cilvēkus, retāk cenšas ar viņiem kontaktēties. Mīlestības un draudzības sajūta viņam ir sveša. Šāda persona nekavējoties pamana daudzus nepiederošos trūkumus. Dažreiz negatīvas emocijas mudina subjektu veikt destruktīvas, neapdomīgas un bezjēdzīgas darbības. Tiek izjaukta harmonija attiecībās ar apkārtējiem. Persona var saraut visas saites ar ģimeni un draugiem. Naids ļoti kaitē naidīgajam cilvēkam, nevis likumpārkāpējam. Cieš tas, kurš ienīst, nevis tas, kuru ienīst.
Kūstoša sajūta prasa daudz spēka un enerģijas. Aizvainojums, dusmas, atriebība, nepiekāpība un citi līdzīgi stāvokļi negatīvi ietekmē personības veidošanos un attīstību. Dusmas atgrūž citus. Naids iznīcina cilvēku no iekšpuses. Nekontrolētas dusmu straumes, dusmu uzliesmojumi bieži noved pie smagām fiziskām un garīgām slimībām. Imunitāte vājinās. Neaizsargāts organisms ir pakļauts iekaisuma un vīrusu slimībām.
Dusmu lēkmes provocē asinsspiediena paaugstināšanos. Nākotnē cilvēku bieži mocīja migrēna. Pakāpeniski samazinās efektivitāte, zūd interese par dzīvi. Cilvēks izjūt sabrukumu un dzīvības enerģijas aizplūšanu. Dažreiz attīstās cukura diabēts un vēzis. Uz šī fona var novērot depresiju un pat domas par pašnāvību. Bieži vien naids izpaužas uz neapmierinātības ar sevi pamata. Indivīds tiek atrauts no ierastās dzīves sabiedrībā. Cilvēks cieš no neveiksmēm darbā un personīgajā dzīvē. Viņš zaudē vēlmi attīstīties un zaudē iespēju pašrealizēties.
Kā atbrīvoties?
Var būt ļoti grūti pārvarēt sevī naida jūtas pret otru cilvēku. Pirmkārt, jums godīgi jāatzīst sev, ka jums ir šīs destruktīvās emocijas. Uztveriet savas jūtas kā pašsaprotamas. Sāciet, cenšoties redzēt pasauli savādāk un mēģināt mainīt savu uzvedību. Iemācieties abstrahēties no negatīvām, dažreiz nekontrolējamām jūtām. Neļaujiet citiem cilvēkiem manipulēt. Jums vienam ir jākontrolē savas emocijas, domas un rīcība.
Sarežģītais ceļš sākas ar atbrīvošanos no savām negatīvajām jūtām. Nepieciešams rūpīgs iekšējais darbs. Pirmkārt, atlaidiet visus savus aizvainojumus. Naids iznīcina cilvēku no iekšpuses. Izkopt toleranci un iecietību. Kontrolējiet savas sajūtas. Esiet iecietīgs pret dažādas tautības, rases un reliģijas cilvēkiem, kā arī kultūras un izglītības līmeni. Arī citu cilvēku sociālajam stāvoklim nevajadzētu radīt jums negatīvas emocijas.
Mēģiniet objektīvi un objektīvi novērtēt cilvēku, kurš jūs kaitina. Atrodi viņa raksturā pozitīvas iezīmes. Koncentrējiet savu uzmanību uz tiem. Šāda rīcība vājinās negatīvismu pret nepatīkamo cilvēku. Paskatieties uz situāciju no malas. Atvērtība var palīdzēt saprast varmākas motivāciju. Var būt prātīgi sākt sadarboties ar personu, kas jums nepatīk. Kopīgas aktivitātes tuvina cilvēkus. Ilgstošas ciešas saskarsmes laikā cilvēki viens otru labi iepazīst. Naidīgumu var aizstāt ar līdzjūtību.
Iemācieties piedot sev un apkārtējiem. Piedošana noved pie iekšējās harmonijas valdīšanas un dvēseles miera atjaunošanas. Pavadiet vairāk laika ar ģimeni, draugiem, radiem. Apmeklējiet muzejus, teātrus un dažādus pasākumus. Nodarbojies ar sportu. Pavadiet vairāk laika ārā.
Neaizmirstiet par sabalansētu uzturu un atpūtu. Meditācija palīdz arī atbrīvoties no nevajadzīgas aizkaitināmības.
Psiholoģijā ir dažādi paņēmieni destruktīvu emociju likvidēšanai. Naidu sevī var pārvarēt ar smagu iekšējo darbu. Eksperti piedāvā vairākus veidus. Apmāciet sevi veikt vingrinājumus, kas palīdz atbrīvot dusmas, kas uzlaužas.
- Saskaitot līdz 20, var novērst negatīvu emociju uzliesmojumu. Šo metodi izmanto ārkārtas gadījumos. Tiklīdz jūtat dusmu pieplūdumu un vēlmi izlauzties uz citiem, koncentrējieties uz elpošanu un domājiet. Šī viegli lietojamā metode ir ļoti efektīva.
- Naidu var pārvarēt, pārvēršot negatīvo attieksmi pozitīvās pārdomās, kas palīdz veiksmīgi tikt galā ar negatīvām emocijām. Šīs darbības vislabāk veikt rakstiski. Vispirms uz lapiņas jāpieraksta visi notikumi vai fakti, kas izraisa naidu. Tad jums tās jāpārvērš pozitīvās sajūtās. Apgalvojumu lasīšana ikdienā ļoti palīdz.
- Naidīguma līmeni samazina nenosūtītās vēstules tehnika. Tas var palīdzēt jums tikt galā ar nekontrolējamām dusmu izjūtām. Visas savas sirdssāpes, negatīvās emocijas ir jānoformē uz lapiņas. Uzrakstiet, cik ļoti jūs ienīstat šo personu vai kādu kopienu. Pēc tam vēstule jāsadedzina vai jāsarauj mazos gabaliņos.Rakstiet ziņas, līdz jūs sāks atstāt negatīvas emocijas.
Pārstāt ienīst kādu konkrētu cilvēku, rodas vēlme izprast viņa uzskatus un attieksmi. Uzdodiet personai, kas jūs kaitina, vairākus jautājumus. Uzmanīgi klausieties sarunu biedru. Mēģiniet dažus mirkļus būt viņa vietā. Iedomājieties sevi sava ienaidnieka vietā. Paskatieties uz sevi un savu rīcību no malas. Pēc tam mēģiniet nodibināt kontaktu ar kaitinošo subjektu. Un beidziet uztraukties par to, ka pret jums izturas netaisnīgi.
Centieties citos saskatīt tikai pozitīvas īpašības. Parādiet viņiem cieņu. Jums nevajadzētu koncentrēties uz savām emocijām un pastāvīgi gaidīt kaut kādu nozveju. Kad cilvēks pārdomā nevis savas, bet citu vajadzības, naids izzūd.
Varat arī samazināt kontaktu ar ienīstamu personu. Dusmu sajūta pamazām izzudīs.
Psiholoģiskie padomi
Svarīgs punkts bērnu audzināšanā ir viņu koncentrēšanās uz mīlestības, žēlsirdības un draudzīguma izpausmēm attiecībā pret citiem. Māciet saviem bērniem saprast citus. Interese par sarunu biedra iekšējo pasauli tuvina cilvēkus, veicina simpātijas rašanos. Bērnam vajadzētu redzēt jūsu pozitīvo attieksmi. Negatīvā attieksme pret sabiedrību un citiem indivīdiem iedarbina programmu, lai iznīcinātu naida objektu. Bērns var izaugt par izvarotāju un slepkavu.
Varēsi atpazīt kāda cita naidu pret savu cilvēku pēc cilvēka vēlmes aizvainot, aizvainot, atņemt tev kaut ko. Viņa balsī var būt nepatīkama nots. Nebeidzamiem pārmetumiem, kas jums adresēti (pat jokojot), vajadzētu jūs brīdināt. Subjekts par jums izplata sliktas baumas, aiz muguras stāsta šķebinošas lietas, izdara netīrus trikus. Šāda rīcība liecina par nedraudzīgumu. Dažreiz negatīvo emociju avots ir tikai sīkums. Mēģiniet saprast, kāpēc jūsu draugs, kolēģis vai radinieks jūs ienīst. Mēģiniet sazināties ar viņu, uzzināt vairāk par viņa dzīvi. Jums nevajadzētu tieši kārtot lietas vai paskaidrot kaut ko naidīgam cilvēkam. Šādas darbības traucē attiecību normalizēšanai.
Cilvēki labprāt maina savas domas, reaģējot uz labiem darbiem. Darot kaut ko kopā, tas palīdzēs jums izveidot attiecības. Persona sāks dalīties ar jūsu idejām, domām, jūtām. Viņš tevi iepazīst labāk.
Lieliski pārdzīvojumi maskēs negatīvās sajūtas. Persona, kas ir ļāvusies pozitīvām emocijām, parasti aizmirst vecās sūdzības.