Par dvēseles vientulību

Cilvēka dvēsele ir diezgan smalka viela. Ja dzīvē kaut kas noiet greizi, cilvēks sāk izjust diskomfortu. Pirmkārt, viņš kļūst vientuļš. Tas notiek tā, neskatoties uz to, ka viņam apkārt ir draugi un radinieki. Iestājas pilnīgs izmisums un piepilda visu dvēselē esošo telpu.

Vientulība var būt garīga, garīga vai fiziska.... Tas ienāk mūsu dzīvē dažādu iemeslu dēļ. Daži cilvēki brīvprātīgi atsakās no saskarsmes ar cilvēkiem. Citi vienkārši nezina, kā pareizi uzvesties sabiedrībā, lai ar kādu nodibinātu kontaktu.

Garīgā vientulība ir visbīstamākā sajūta cilvēka psihei. Ar šāda veida vientulības iestāšanos indivīds sāk izjust personīgo tukšumu. Viņa savukārt neļauj attīstīties, tāpēc subjekts vienmēr būs viens. Un tas notiek neskatoties uz to, ka viņam blakus ir viņa ļoti tuvi radinieki.

Cilvēki, kuri spēja pārvarēt savu vientulību, saka, ka tas ir stāvoklis, kurā cilvēku ieskauj brīnišķīgi un laipni draugi un ģimene. Tomēr šiem cilvēkiem ir kāds daudz tuvāks par šo cilvēku. Cilvēks redz sev apkārt paziņas, draugus vai vienkārši cilvēkus. Tajā pašā laikā viņa saprot, ka viņiem pat nerūp viņas domas un vēlmes. Un tāpēc es vēlos ar kādu parunāt un izrunāties.

Bieži gadās, ka cilvēkam pēkšņi prātā ir garīga atmoda. Tad viņš sāk izjust garīgu vientulību. Tas notiek tāpēc, ka šajā gadījumā cilvēks sāk pārdomāt savu būtību, iet atsvešinātības ceļu no ierastās komunikācijas loka.Ja cilvēku no visām pusēm ieskauj kaut kas slikts (patērētāju attieksme pret dzīvi, materiālisms), tad viņš atkāpjas sevī. Tāpēc sākumā apkārtējie pārstāj viņu saprast, un tad iestājas dvēseles vientulība.

Citos gadījumos cilvēki var piedzīvot sava veida atsvešinātību, ilgstoši paliekot vieni. Turklāt ne visi subjekti izjūt diskomfortu ap tiem radītā vakuuma dēļ. Un, ja šī sajūta viņus pārņem, tad viņi ātri atrod izeju no šīs negatīvās situācijas. Ir cilvēki, kuri, gluži pretēji, jūtot vientulību, atkāpjas sevī un pārtrauc kontaktēties ar cilvēkiem. Pēdējā iespēja rada vislielākās briesmas, jo cilvēks var piedzīvot psiholoģisku lejupslīdi.

Vēl viens iemesls, kāpēc cilvēki izvēlas atsvešinātības ceļu, ir tā ir spēcīga vajadzība pēc biedriskuma un mīlestības. Kad ģimenē nav sapratnes, tieši šajā gadījumā iestājas vientulība. Daudzi cilvēki piedzīvo aprakstīto garīgo diskomfortu bērnībā gūto psiholoģisko traumu dēļ. Ja subjekts iepriekš nav atradis izpratni no apkārtējās pasaules, tad pieaugušā stāvoklī viņš piedzīvos dažādus kompleksus. Pašpārliecinātības trūkums būs vēl viens stimuls situācijas saasināšanā.

Vientulībai ir veidi. Piemēram, situācijas var rasties traģisku negadījumu dēļ (mīļotā nāve, tuvinieka zaudējums utt.). Ar laiku, kad cilvēks samierinās ar traģēdiju, vientulība pamazām izzudīs. Hroniska vientulība ir daudz nopietnāka. Šis stāvoklis rodas dažādu psiholoģisku problēmu rašanās dēļ.

Daži zinātnieki pēc pētījumu veikšanas ir nonākuši pie secinājuma, ka vientulība cilvēku var vajāt visu mūžu. Tas parādās pēkšņi un tikpat pēkšņi pazūd. Daži cilvēki to var pieņemt un pat tikt ar to galā, bet citi nevar. Kad dvēsele sāp, tad cilvēks kļūst nomākts.

Apsveriet galvenās pazīmes, kas runā par cilvēka garīgo vientulību:

• priekšmeti ir vērsti uz savu "es", viņi var viegli pārtulkot sarunu uz sev interesantāko tēmu;
• ja apkārt ir sabiedriski un laimīgi cilvēki, tad šis faktors izraisa aizkaitinājumu un pat agresiju;
• šie priekšmeti vienmēr ir drūmi;
• bieži izrāda pilnīgu vienaldzību vai pārmērīgas rūpes pret citiem;
• paaugstināta trauksme var liecināt arī par vientulības sajūtas sākšanos;
• subjekts var viegli zaudēt savaldību sīkuma dēļ;
• agresija ir arī atsvešinātības izpausme;
• paškritika un tiešums runā arī par dvēseles vientulību;
• ļoti liela aizdomība jebkurā gadījumā norāda uz garīgām problēmām;
• subjekti, kas izjūt psiholoģisku diskomfortu, ir pārāk konfliktējoši;
• var izdarīt psiholoģisku spiedienu uz citiem cilvēkiem, lai viņiem nodotu savu viedokli;
• liekulība palīdz vientuļam cilvēkam slēpt viņa patieso garastāvokli;
• subjekti nevar kontrolēt savu uzvedību;
• atrašanās trokšņainā uzņēmumā rada diskomfortu;
• kad visi ir priecīgi, tāds cilvēks ir pavisam bēdīgs;
• prot sevi šaustīt un vienmēr justies nevajadzīgs;
• nevar atrast kopīgu valodu ar apkārtējiem cilvēkiem, un, kad viņi kaut ko lūdz, viņi jūtas neveikli.

Visi cilvēki ir ļoti līdzīgi viens otram. Mēs nevaram, izraujot zobu, dalīties sāpēs ar apkārtējiem. Tāpēc cilvēkam patstāvīgi jāpārvar arī individuāli pārbaudījumi. Jums tas ir jāatceras un jāsaprot, ka viss šajā pasaulē ir relatīvs.

Taču cilvēkam ik pa laikam vajag dalīties savā personīgajā pieredzē ar citiem cilvēkiem un izdarīt secinājumus. No tā garīgais līdzsvars atgriežas normālā stāvoklī. Cita lieta, kad tas nenotiek. Hroniskā vientulības forma ļoti spēcīgi satver psihi un iznīcina to.

Tāpēc ir obligāti jāatbrīvojas no šāda negatīva stāvokļa, ievērojot šādus padomus.

• Pirmkārt, jums ir jāanalizē sava iekšējā pasaule. Saprotiet dvēseles vientulības iemeslu. Novelciet paralēlas līnijas, kas savieno jūsu pagātni un nākotni.
• Izveidojiet kontaktu ar cilvēkiem. Ja tu pilnībā atkāpsies sevī, tev kļūs tikai sliktāk. Atcerieties, ka runāšana var palīdzēt atbrīvot jūsu prātu no obsesīvām domām.
• Meklē talantus sevī. Izkopiet jaunas iezīmes, kas palīdzēs jums apliecināt sevi nākotnē.
• Nekādā gadījumā neiesaistieties paškritikā.... Ja tu turpināsi to darīt, tu vēl vairāk ieniksi sevi tukšumā.
• Mīli savu iekšējo Es un savu individuālo izskatu. Kļūsti mazliet egoistiskāks. Padomājiet vairāk par savām vajadzībām. Tad jūs tik bieži nemeklēsiet garīgu tuvību ar cilvēkiem.
• Neesiet pārāk emocionāls... Beidz taisīt no mušas ziloni. Dažkārt situācijas nav tik kritiskas, kā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena.
• Attīstīt pozitīvu domāšanu... Tiklīdz jūs sāk pārņemt uzmācīgas domas, nekavējoties tās iznīciniet.
• Nejauciet pagātni. Lai pagātnes problēmas paliek pagātnē. Jūs nevarat mainīt to, kas tika darīts agrāk. Atceries šo.
• Ejiet pretī liktenim... Nemeklējiet aizķeršanos katrā solī. Drosme novērsīs jūsu uzmanību no negatīvām domām un liks jums ieskaut ar jauniem cilvēkiem. Un tad nāks sapratne, pateicoties kurai dvēseles vientulība beigsies.
• Pamatīgi mainiet savu pasaules uzskatu. Vairs tevi neuztrauc pagātnes problēmas. Centieties atklāt jaunas zināšanas un iespējas.
• Pieteikties kvalifikācijas celšanas kursiem. Varbūt tur sajutīsi, ka tev apkārt ir līdzīgi domājoši cilvēki. Jūs varat atrast kopīgu valodu ar viņiem.
• Kļūsti par neparastu cilvēku... Domājiet kritiski, nepārkāpjot domāšanas standartus. Veiciet savas darbības, kā uzskatāt par vajadzīgu. Neatskatieties uz citu cilvēku viedokļiem. Jums ir jābūt savam personīgajam viedoklim, un neviens to nedrīkst mainīt.
• Nesūdzies par pasauli... Neliecies zem tā. Ļaujiet tai noliekties zem jums, tad varēsiet rīkoties un visu laiku sajust dziņu. Tas novērsīs jūsu uzmanību no negatīvām domām.