Līdzjūtības izpausmes un nozīme

No psiholoģiskā viedokļa cilvēks var paust ļoti dažādas emocijas. Turklāt viņš var izrādīt savas jūtas ārpusē vai paturēt sevī. Šodien mūsu rakstā mēs runāsim par tik svarīgu parādību kā līdzjūtība, kā arī apsvērsim, kādas jūtas ir tās neatņemamās sastāvdaļas.

Jāatzīmē, ka šodien nav skaidras definīcijas un vispārpieņemta līdzjūtības jēdziena. Šī sajūta bieži vien ir saistīta ar mīlestību, sapratni, cieņu un nesavtīgu palīdzību.

Pati līdzjūtība (empātija, empātija) ir parādība, kas pētīta un analizēta dažādās cilvēka dzīves jomās.

• Reliģija. Līdzjūtības spēja ir būtiska īpašība, kas jāpiemīt katram reliģiozam cilvēkam. Tiek uzskatīts, ka tā ir cilvēka eksistences augstākā forma. Daudzi reliģiskie vadītāji runā par līdzjūtību kā par sava veida komunikatīvu brīnumu.
• Labdarība. Ir vispārpieņemts, ka labdarības darbu var veikt tikai turīgi un slaveni cilvēki. Tomēr šis fakts neatbilst patiesībai. Patiesībā labdarībā var nodarboties arī parastie cilvēki: galvenais ir atcerēties, ka ziedot var ne tikai savu naudu, bet arī savu laiku.
• Sevis pilnveidošana. Šajā ziņā sevis pilnveidošana ir jāuztver kā garīgs darbs pie sevis, pilnīga egoisma noraidīšana un savas personības kā vissvarīgākā un labākā uztvere.

Vispārīgi runājot, līdzjūtība kā sajūta nav iespējama, ja nav citu cilvēku un uzmanības tiem. Līdzjūtīgs cilvēks ir pārņemts ar citu cilvēku problēmām, viņi izrāda empātiju. Tomēr šī sajūta nav žēluma izpausme, kas bieži vien pazemo citus cilvēkus. Tajā pašā laikā līdzjūtība izlīdzinās. Līdzjūtīgs cilvēks necenšas risināt citu problēmas, neizrāda augstprātību pret citiem, neceļ sevi augstāk par citiem. Gluži pretēji, viņš palīdz un vada, atbalsta sarežģītās situācijās.

Ir vispāratzīts, ka līdzjūtība ir sajūta, kas lielākoties ir raksturīga cilvēces sievišķajai pusei, taču tas tā nebūt nav. Šī viņu rakstura īpašība būtu jāattīsta gan sievietēm, gan vīriešiem. Jebkurā gadījumā, lai būtu līdzjūtīgs, jums ir jābūt garīgi stipram un pašpaļāvīgam.

Svarīga ir tāda personības īpašība kā līdzjūtība (īpaši mūsu laikā). Patiešām, šī sajūta diezgan bieži ir vajadzīga ne tikai cilvēkam, attiecībā pret kuru tā izpaužas, bet arī tam, kurš to izpaužas. Tādējādi no psiholoģijas viedokļa ir ļoti svarīgi spēt izrādīt līdzjūtību apkārtējiem cilvēkiem.

Empātijas ir vajadzīgas dzīvē, jo tās attīsta cilvēka personību un garīgo sfēru.

• Pateicoties līdzjūtībai, cilvēka raksturā attīstās tādas svarīgas jūtas kā laipnība, pazemība un filantropija. Indivīda domāšana un rīcība izrādās elastīgāka, cilvēks kļūst laimīgāks un pozitīvāks.
• Raksturā attīstās pozitīvas īpašības, pazūd negatīvās īpašības (dusmas, naids, lepnums, greizsirdība un daudz kas cits).
• Pati dzīve iegūst lielāku nozīmi un lielāku nozīmi. Cilvēks dzīvo ne tikai sev, savām vēlmēm un vajadzībām, bet arī apkārtējo cilvēku dēļ.
• Cilvēka dvēsele ir piepildīta ar mīlestību (gan attiecībā pret sevi, gan pret apkārtējiem). Daudzi cilvēki, kuri aktīvi attīsta līdzjūtību, velta daudz uzmanības, spēka un enerģijas, lai kalpotu citiem.

Līdzjūtību (kā cilvēka pozitīva vispārējā garīgā stāvokļa izpausmi) var izteikt dažādos veidos. Parunāsim par tiem sīkāk.

• Pirmkārt, ir jāsaka par tik svarīgu īpašību kā laipnība. Līdzjūtīgs cilvēks aktīvi izrāda laipnību un rūpes pret citiem cilvēkiem, kas liek visai pasaulei parādīties un tikt uztverta pozitīvā kontekstā.
• Atsaucība ir emocionāla, savlaicīga un patiesa reakcija uz citu grūtībām, palīdzība radušās situācijās un spēja sniegt atbalstu.
• Līdzjūtīgs cilvēks noteikti ir līdzjūtīgs. Šī īpašība tiek uzskatīta par augstāko kolektīvās cilvēces izpausmi.
• Altruisms ir bezatlīdzības un pašaizliedzīga palīdzība citiem cilvēkiem situācijā, kad viņiem ir sāpes vai trūkums.

Skaidrākā un visizplatītākā līdzjūtības izpausme ir brīvprātīgā darba kustība. Vispārīgi runājot, brīvprātīgie ir cilvēki, kas aktīvi iesaistās visa veida labdarības pasākumos. Piemēram, šādas aktivitātes var izpausties, palīdzot dzīvniekiem, bāreņiem, bezpajumtniekiem, veciem cilvēkiem un daudziem citiem.

Līdzjūtības jūtas var izpausties ne tikai brīvprātīgā darba procesā, bet arī starppersonu attiecību ietvaros.Tātad, nav obligāti jāmeklē maznodrošināti vai neaizsargāti cilvēki – pietiek saprast un pieņemt savas tuvākās vides grūtības un mēģināt palīdzēt (savu iespēju robežās).

Atšķirība starp tādām jūtām kā žēlums un līdzjūtība ir milzīga. Daudzi pat uztver šīs personas īpašības kā pretstatu viena otrai. Tiek uzskatīts, ka žēlums pati par sevi ir destruktīva (destruktīva) sajūta. Tas neizpaužas nevienā darbībā, tas ir pasīvs. Turpretim līdzjūtība vienmēr ir radoša un efektīva, tā nāk no cilvēka sirds un to raksturo maksimālais sirsnības līmenis.

Ir svarīgi saprast, ka līdzjūtība nav viendimensionāla īpašība – tā ir sarežģīta sajūta. Tas ir balstīts uz lielu skaitu pamata emociju.

• Žēlsirdība. Par šīs personības iezīmes būtību un raksturu var spriest pēc vārda, tiešā nozīmē tas raksturo cilvēka "saldo sirdi". Žēlsirdīgs cilvēks vienmēr piedāvās neieinteresētu un bezatlīdzības palīdzību. Turklāt žēlastība obligāti ietver spēju piedot un aizmirst slikto, nevis paturēt ļaunumu.
• Laipnība. Lielākā daļa cilvēku laipnību saista ar rūpēm. Jāpatur prātā, ka šīs sajūtas ne vienmēr ir acīmredzamas. Piemēram, audzināšana dažkārt var izskatīties kā ierobežojoša vai pārāk stingra, taču patiesībā tai ir tikai ilgtermiņa, nevis vēlamā īstermiņa ietekme.
• Cieņa. Kad cilvēks izrāda patiesu un patiesu līdzjūtību, viņš vienlaikus izrāda cieņu. Ja tādas kvalitātes nav, tad līdzjūtību nomaina žēlums. Var secināt, ka cieņa un sapratne ir raksturīgas līdzjūtības īpašības.
• Pacietība. Līdzjūtība noteikti ir apvienota ar pacietību. Ja cilvēks ir pacietīgs pret citiem, ar viņu trūkumiem un negatīvajām īpašībām, tad viņu var saukt par līdzjūtīgu.
• Mīlestība. Acīmredzot līdzjūtības pamats, tāpat kā visas citas pozitīvas cilvēka īpašības, ir mīlestība (gan pret sevi, gan pret citiem). Tajā pašā laikā mīlestībai jābūt visaptverošai un visu piedodošai. Turklāt mīlestība visspilgtāk izpaužas, kad līdzjūtība tiek pausta nevis mīļajiem un paziņām, bet gan svešiniekiem.

Līdz ar to cilvēkam, kurš ir līdzjūtīgs, noteikti jāparāda vairākas citas viņa rakstura pavadošās īpašības.

Vispirms ir svarīgi atzīmēt faktu, ka līdzjūtība ir raksturīga katrai personai. Tomēr tā līmenis var atšķirties un atšķirties. Ir svarīgi saprast, ka pat tad, ja līdzjūtība ir patiesa, tā var izpausties tikai ģimenē (attiecībā pret mīļajiem). Saistībā ar kāda cita nelaimi mūsdienu pasaulē pastāv līdzjūtības izpausmes problēma.

Tāpēc ir ļoti svarīgi apgūt līdzjūtību – spējai pareizi izteikt šo sajūtu ir liela nozīme katra cilvēka dzīvē. Tajā pašā laikā līdzjūtības neesamība un nespēja paust līdzjūtību (piemēram, ja neesat gatavs to izrādīt ārpusē) var negatīvi ietekmēt cilvēka psiholoģisko un garīgo stāvokli, izraisīt negatīvu rakstura īpašību rašanos un attīstību. Ir svarīgi, lai citu cilvēku nelaime atbalsojas tavā dvēselē un sirdī.

Lai gan līdzjūtības apgūšana var aizņemt ilgu laiku, kā arī prasīt no jums daudz spēka un enerģijas, šī īpašība ir jāapgūst bez kļūdām. Ir vienkāršs, soli pa solim, praktisks plāns.

Pirmā lieta, kas jādara, ir izveidot sev rīta rituālu. Esiet pateicīgs par to, ka esat nomodā, par to, ka esat vesels, par saviem mīļajiem, par jumtu virs galvas un citām vienkāršām, bet tik svarīgām lietām. Turklāt svarīgi ir apsolīt sev uzsākt pašattīstības un sevis pilnveidošanas ceļu. Taču šādi principi būtu jāpiemēro ne tikai attiecībā uz sevi, bet arī apkārtējiem. Un arī rīta rituāla laikā ieteicams aktīvi praktizēt tādu sajūtu kā empātija.

Mijiedarbojoties ar citiem cilvēkiem, mēģiniet pievērst īpašu uzmanību tam, kas jūs vieno, nevis atšķirībām. Centieties uzsvērt, ka, neskatoties uz iespējamām neatbilstībām (piemēram, raksturā vai pasaules skatījumā), mēs visi esam viens otram līdzvērtīgi cilvēki. Dzīves procesā mēs visi saskaramies ar vienādām bēdām un grūtībām, tāpēc mums vienmēr jāpalīdz un jāatbalsta vienam otram.

Kad esat pabeidzis pirmos divus soļus, varat sākt praktizēt atbrīvošanos no ciešanām. Tas nozīmē, ka pēc tam, kad esat apguvis empātiju, sācis saprast, ar kādām grūtībām saskaras citi cilvēki, kā arī zināt, kā sevi nostādīt viņu vietā, jums jācenšas atbrīvot sevi no ciešanām. Padomā, kādas darbības tu varētu veikt, lai atbrīvotos no nevēlamām sajūtām, kā arī palīdzētu citiem no tām atbrīvoties.

Kā minēts iepriekš, laipnība ir īpašība, kas ir līdzjūtības pamatā. Lai attīstītu šo rakstura īpašību, iztēlē jāveido dažādi uzdevumi. Piemēram, iedomājieties nelabvēlīgas situācijas, kurās jūs vai jūsu mīļie jutīsies slikti, un pēc tam iedomājieties veidus, kā jūs varat viņiem palīdzēt, parādot sava rakstura vissvarīgāko īpašību – laipnību. Vienlaikus atceries, ka jāsaglabā pēc iespējas lielāka sirsnība un labsirdība.

Visas iepriekš minētās darbības palīdzēs jums iemācīties būt līdzjūtīgiem pret draugiem un mīļajiem, kā arī saviem ģimenes locekļiem. Tomēr šāda veida līdzjūtība ir visvienkāršākā, tā bieži ir raksturīga cilvēkiem no dzimšanas, tikai tā ir jāattīsta un nedaudz jāuzlabo.

Tomēr var būt grūti izrādīt līdzjūtību svešiniekiem vai pat tiem, pret kuriem jums ir negatīvas emocijas (un pretī saņemat to pašu negatīvo). Šajā gadījumā atkal ir jāķeras pie garīgo problēmu risināšanas. Tajā pašā laikā jāatceras, ka pat visnelabvēlīgākajās situācijās nekādā gadījumā nevajadzētu kapāt karstumā vai izrādīt nesavaldīgas emocijas. Šajā gadījumā vissvarīgākā loma ir empātijas sajūtai attiecībā pret citu cilvēku. Jums jāsaprot, ka pat jūsu ienaidnieki savā dzīves ceļā sastopas ar daudzām grūtībām, grūtībām un šķēršļiem.

Pēc visu iepriekšējo uzdevumu veikšanas jums vajadzētu parūpēties par vakara rituāla veidošanu. Tāpēc katru vakaru pirms gulētiešanas ir jāpadomā, kā pagāja šodienas diena, ko labu izdevies izdarīt, kā uzvedies attiecībā pret savu personību, saviem mīļajiem, kā arī svešiniekiem.