Viss par suņu nodokļiem

Atbildīga un pareiza mājdzīvnieku turēšana vienmēr ir saistīta ar augstām izmaksām, īpaši, ja runa ir par suņiem. Un, ja nesen deputāti grozīja likumus, un tagad par mājdzīvnieku uzturēšanu un uzvedību juridiski atbild mājdzīvnieku īpašnieki, tad tiek izskatīts jauns likumprojekts. Viņš jau paspējis sajūsmināt visus suņu saimniekus un bažījas par nodokļa ieviešanu par viņu uzturēšanu.

Šāda maksa par šo mājdzīvnieku turēšanu būtu jāievieš, pēc amatpersonu domām, federālā līmenī. Un tas nekādā gadījumā nav sods. Patiesībā gluži otrādi. Daudzi suņu audzētāji labi zina, ka mūsu valsts teritorijā suņu infrastruktūra ir ļoti vāji attīstīta, it īpaši mazās pilsētās un ciematos. Parasti nav īpašu suņu pastaigu laukumu, frizētavu un tikai parku.

Tā ir suņu īpašumtiesību nodokļa ieviešana, un tai vajadzētu šo situāciju labot.

Tieši šādu nodokļu prakse jau sen ir bijusi diezgan populāra ārvalstīs un tiek izmantota daudzās valstīs. Taču lielākā daļa krievu protestē pret šāda likumprojekta apstiprināšanu mūsu valstī. Turklāt lielākā daļa ir pret šādu aplikšanu tikai tāpēc, ka īsti neizprot jaunā likumprojekta būtību, kā arī tāpēc, ka ne visi suņu saimnieki ir pārliecināti, ka nauda tiks tērēta tur, kur tai vajadzētu būt.

Daudzās pasaules valstīs šāds nodoklis jau sen ir ieviests. Un tas attiecas uz līdzekļu izmaksu reizi gadā ne tikai par suņu turēšanu, bet arī par citiem mājdzīvniekiem. Turklāt šajā sarakstā ir ne tikai kaķi, bet pat tādi indivīdi kā kāmji un papagaiļi.

Visi dzīvnieki ir reģistrēti vai čipoti, un to dati tiek ievadīti vienā valsts federālajā datubāzē. Mūsdienās šī prakse ir izplatīta tādās valstīs kā:

• Vācija;
• Zviedrija;
• Šveice;
• ASV;
• Nīderlande;
• Japāna;
• Izraēla.

Dažās valstīs ir gan progresīva nodokļu skala, gan iespēja turēt mājās suni, oficiāli par to nemaksājot ne santīma. Tas attiecas, piemēram, uz tiem gadījumiem, kad suns paņemts no patversmes un ir attiecīgi dokumenti, kas apliecina šo faktu.

Spānijā suņu īpašnieki neatkarīgi no šķirnes reizi gadā iemaksā valsts kasē 15 eiro par dzīvnieku. Bet, ja mīlulis paņemts no bezpajumtnieku patversmes un ir šo informāciju apstiprinoši dokumenti, tad suņa īpašnieks ir oficiāli atbrīvots no nodokļa. Pilnīgi vienalga, vai viņš sniedza patvērumu vienam dzīvniekam vai pat vairākiem.

Bet Holandē šis nodoklis ir progresīvs. Par vienu mājdzīvnieku tā īpašnieks valsts kasē iemaksā 57 eiro gadā, bet par katru nākamo jau 85 eiro gadā. Zviedrijas iedzīvotāji par katru suni maksā 100 eiro gadā, bet šveicieši divreiz vairāk.

Ja rūpīgi aplūkojat šo valstu suņu infrastruktūru, varat būt pārliecināti, ka nauda nonāk tur, kur tai ir jāiet. Ir īpaši parki, rotaļu laukumi, frizētavas un pat veseli spa. Tajā pašā laikā uz ielām ir gandrīz neiespējami redzēt suņu ekskrementus vai klaiņojošus dzīvniekus. Visu šo valstu un vairāku citu valstu iedzīvotāji ir pilnīgi normāli attiecībā uz mājdzīvnieku turēšanas nodokli. Šeit viņi cenšas radīt mājdzīvniekiem visērtākos dzīves apstākļus, tostarp psiholoģiskos.

Šeit to saimnieki nodevas par dzīvniekiem nemaksā, bet tajā pašā laikā tiek veikta stingra valsts uzskaite par visiem klaiņojošiem suņiem, kuri tiek reģistrēti un sterilizēti.

Līdz šim šis daudziem krieviem aktuālais jautājums joprojām ir atklāts. Sākotnēji tika runāts, ka precīzs lēmums tiks pieņemts līdz šī gada vidum.

Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, pensiju reforma un daudzi citi jauni likumprojekti, kas ierēdņiem bija jāizskata vispirms. Un, otrkārt, pašu dzīvnieku īpašnieku pilnīga neapmierinātība. Un, ja 1-2 suņu īpašnieki, iespējams, piekristu maksāt nodokli, tad ar veselu audzētavu īpašniekiem situācija ir daudz sarežģītāka.

Pirmkārt, ne visi šo dzīvnieku īpašnieki kopumā piekrīt šāda nodokļa ieviešanai. Pēc viņu domām, viņi jau tagad pietiekami tērē savu suņu uzturēšanai - pareizai barošanai, piederumiem, regulārām veterinārārsta vizītēm. Otrkārt, eksperti uzstāj, ka pat ar visu savu vēlmi ne visi suņu audzētāji spēs samaksāt šo nodokli, kas nozīmē, ka pēkšņi bezpajumtniekiem palikušo dzīvnieku skaits var strauji pieaugt.

Daudzi eksperti uzskata, ka pietiek ar grozījumiem par uzmanīgāku un atbildīgāku attieksmi pret mājdzīvniekiem, taču nav jēgas veikt grozījumus Krievijas Federācijas Nodokļu kodeksā. Šādas idejas īstenošanas izmaksas būs vairākas reizes lielākas nekā potenciālie ienākumi no tās īstenošanas.

Eksperti saka, ka situācija beidzot kļūs skaidra ne ātrāk kā 2019. gada beigās. Bet ar lielāku varbūtības pakāpi šis likumprojekts vai nu tiks noraidīts vispār, vai arī paša nodokļa lielums un tā aprēķināšanas kārtība tiks būtiski mainīta.

Bet šodien, neskatoties uz to, ka likumprojekts ir tikai izskatīšanas stadijā, tas izceļ vairākus galvenos punktus.

• Nodokļu maksājumu apmērs ciematā un pilsētā būtiski atšķirsies pat vienas šķirnes suņiem... Iemesls ir vienkāršs – ciemos un pilsētās dzīvnieki visbiežāk tiek turēti iežogojumos un pie pavadas. Turklāt lauku iedzīvotājiem nav tik ļoti vajadzīga attīstīta suņu infrastruktūra, kas nozīmē, ka viņi to izmanto mazāk. Pilsētas mājdzīvnieki ir aktīvāki sabiedriskās vietās, un tiem ir nepieciešamas specializētas pastaigu zonas. Pamatojoties uz pašu dzīvnieku vajadzībām un saimnieku vēlmēm, plānots izveidot īpašu kalkulatoru, kas palīdzēs aprēķināt nodokļa apmēru par konkrētas šķirnes dzīvnieku.
• Aprēķinot maksājamo summu, tiks ņemts vērā arī suņa izmērs un tā izmēri. Tāpēc lielu suņu, piemēram, Alabai un aitu suņu, īpašniekiem būs jāmaksā vairāk nekā Pekinas suņu īpašniekiem. Īpaši bīstamo šķirņu suņiem nodokļa apmērs būs divas vai trīs reizes lielāks par standartu.
• Nodoklis būs federāls, bet tā galīgo apmēru noteiks Federācijas veidojošās vienības neatkarīgi, bet noteikto normu ietvaros.
• Nodokļa summu suņu īpašnieki maksās reizi gadā pilnā apmērā. Audzētavu īpašnieki un audzētāji to varēs sadalīt divos maksājumos par vienādām summām.

Taču der atcerēties, ka visas šīs pazīmes šodien ir tikai provizoriski apstiprinātas un vēl ir pāragri teikt, ka tās visas tiks ņemtas vērā un iekļautas izskatāmajā likumprojektā.

Un viņu attieksmi atbalsta daudzi deputāti, jo īpaši partijas LDPR pārstāvji. Pēc viņu domām, parastajiem Krievijas pilsoņiem jau tā ir pārāk daudz materiālo rūpju un citu nodokļu, un viņu līdzekļi ir ierobežoti. Tāpēc jaunais nodoklis ir vienkārši verdzība, no kuras daudzi labprātīgi atbrīvosies, atsakoties no mājdzīvniekiem.

Nākamajā apskatā varēsiet vērot suņu saimnieku aptauju par inovācijām nodokļu jomā.