Kas jums jāsaka darba intervijā?

Intervija ir vissvarīgākais darbā pieņemšanas posms. Lai to sekmīgi nokārtotu, pretendentam iepriekš jāsagatavojas un jādomā, ko ar topošo darba devēju runāt klātienē un no kā izvairīties.

Lai pareizi sazinātos tikšanās laikā ar potenciālo darba devēju, nepieciešams ne tikai pārdomāti izskanēt jautājumi un atbildes, bet arī ievērot vispārpieņemtas uzvedības normas.

• Intervijā jārunā tikai patiesība, jo nepatiesu informāciju var diezgan viegli pārbaudīt, un tas noteikti nenāks par labu pieteikuma iesniedzējam. Turklāt lielajās firmās apsardzes dienests nereti patstāvīgi izveido dosjē katram potenciālajam darbiniekam, un tajā jau var ievietot patiesu informāciju. Runai jābūt izglītotai, bet vērstai uz uzņēmuma darbības jomu un vervētāja personību. Piemēram, runāt ar sausām lietvedības frāzēm būs nepiedienīga tikšanās reizē ar reklāmas aģentūras vadītāju 25 gadus.
• Labāk ir sagatavoties produktīvai komunikācijai - pārdomājiet atbildes uz iespējamiem nestandarta jautājumiem, kā arī iepriekš nosakiet vairākus interešu punktus. Pašā intervijā vienmēr jārunā par tēmu, nenovirzoties no tuvinieku dzīves stāstiem vai diskusijām par politisko situāciju valstī. Ir svarīgi censties pēc iespējas izvairīties no parazītvārdiem un, protams, pilnībā novērst rupjības. Dialoga laikā nevajadzētu izrādīt agresiju vai necienīgi atbildēt uz jautājumu ar jautājumu. Sūdzības par savu labklājību vai jebkādi mēģinājumi radīt žēlumu būs nepiemēroti.
• Tiek uzskatīts, ka vervētāji labi prot lietot spēcīgus vārdus un perfektus darbības vārdus. Intervijas laikā jāmēģina ievietot vārdus “izdarīja”, “sasniegts”, “izstrādāts”, “pabeigts” utt. Liels skaits darbības vārdu, piemēram, "pielāgoja", "darīja", "izpētīja", var radīt iespaidu par sarunu biedru kā par personu, kas gala rezultātam neko nedod. Visas sarunas laikā balsī ir jāskan pārliecība un skaidrība.
• Pašprezentāciju pelnīti var saukt par svarīgāko intervijas daļu, tāpēc jums tam ir jāsagatavojas iepriekš. Ideālā gadījumā tas ilgst no 2 līdz 3 minūtēm, un šajā laikā tiek aptverti visi svarīgie un nozīmīgie pretendenta profesionālās darbības aspekti.

Parasti pēc intervijas ar pretendentu darba devējs aicina uzdot savus jautājumus. Šajā brīdī noteikti vajadzētu uzzināt par atalgojumu un darba apstākļiem.

Darba samaksas jautājumu nevar apspriest pirmajā vietā, taču pēc tam, kad pretendents būs sevi kvalitatīvi prezentējis, būs diezgan pareizi noskaidrot visas finanšu detaļas. Turklāt, ja izrādāt neieinteresētību par algām, varat parādīt sevi kā neprofesionāli un cilvēku, kuram nerūp ne darbības joma, ne viņš pats... Gadījumā, ja personāla atlases speciālistu interesē, cik pretendents vēlētos saņemt, pēdējam jāvadās pēc vidējās algas darba tirgū šajā jomā.

Tikpat svarīgi ir noskaidrot darba apstākļus ar vervētāju. Vari sākt ar jautājumu par tiešajiem pienākumiem un aktivitātēm tajā nodaļā, kurā strādāsi. Būs noderīgi noskaidrot, kurš kļūs par tiešo priekšnieku, cik cilvēku strādā nodaļā. Obligāti jānoskaidro jautājums par iespējamiem komandējumiem un pārslodzes iespējamību nepiemērotās stundās. Būtu jauki uzreiz precizēt pārbaudes laika ilgumu, darba grafiku un atvaļinājumu grafiku. Attiecīgo jautājumu sarakstā ir arī jautājumi par korporatīvo transportu un apģērba kodu.

Jāizvairās no personiskiem jautājumiem, piemēram, par vientuļu vīriešu klātbūtni uzņēmumā. Nevajadzētu jautāt par elementārām lietām, kas pretendentam jāzina, piemēram, par to, ko uzņēmums dara kopumā.

Kad intervijā lūdz pastāstīt par sevi, mēs, protams, runājam par profesionālo darbību un tajā gūtajiem panākumiem, nevis kaut kādām personiskām detaļām. Tomēr nav jēgas burtiski dublēt CV norādītos personas datus. Intervētājam obligāti jāiepazīstina ar saviem sasniegumiem, kvalifikāciju un pieredzi. Noderēs arī frāzes, kas atklāj stiprākās puses, piemēram, uzmanību detaļām, spēju efektīvi strādāt gan komandā, gan vienatnē, atbildību un neatlaidību. Ir svarīgi strukturēt savu prezentāciju tā, lai skaidri parādītu jūsu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem konkurentiem, kas pretendē uz to pašu amatu.

Ir svarīgi atcerēties, ka sevis iepazīstināšanas galvenais mērķis ir, lai vervētājs saskatītu tiešu saikni starp kandidāta izglītību un darba stāžu ar amatu, kuru viņš meklē. Tādējādi uzsvars būs jāliek tieši uz tiem sasniegumiem, kas kaut kādā veidā saistīti ar esošā amata prasībām.

Ja pretendentam tiek lūgts pastāstīt par saviem trūkumiem, tad svarīgi vārdus izvēlēties tā, lai tos pasniegtu pozitīvā veidā. Piemēram, pastāstiet, ka pārmērīgs perfekcionisms dažkārt noved pie termiņu pārkāpšanas, bet tikai tāpēc, ka ir vēlme paveikt darbu pēc iespējas efektīvāk.Stāsts par to, kā kāda kļūda noveda pie kļūdas, noderētu, taču tas, savukārt, ļāva gūt vērtīgu mācību, un tas vairs neatkārtosies.

Ļoti bieži personāla atlases speciālists mēģina noskaidrot pretendenta motivāciju, mudinot viņu strādāt konkrētā uzņēmumā. Šajā gadījumā jūs varat runāt par profesionālu interesi par šo darba vietu, iepriekš iepazīstoties ar tās darbību. Nebūs lieki stāstīt par savu vēlmi piedalīties uzņēmuma realizētajos projektos. Lieliski, ja tiek pieminēta iedvesma no paša darba procesa, ceļš uz mērķa sasniegšanu vai komandas darbs. Nevajag teikt, ka nauda ir galvenā motivācija.

Ja vervētājs uzdod dīvainu jautājumu, kas ieved jūs strupceļā, jums nevajadzētu uztraukties, atteikt atbildi vai demonstrēt savu mazdūšību. Vienmēr var apspriest un demonstrēt ja ne konkrētas zināšanas, tad spēju domāt vai būt radošam problēmas risināšanā. Ja sarunu biedrs jautā par iespējamiem citiem darba piedāvājumiem, tad var minēt to esamību, bet koncentrējies uz to, lai šis uzņēmums un amats būtu vispievilcīgākais.

Piesakoties darbam, nevajadzētu pieminēt, ka šī vakance ir vienīgā iespēja kaut kā uzlabot savu dzīvi. Īpaši nevajadzētu koncentrēties uz nākotnes algu un iespējām, kas pavērsies līdz ar tās saņemšanu. Darba devējs var domāt, ka darba meklētājs negrasās investēt un rīkoties atbilstoši uzņēmuma interesēm, bet gan vēlas tikai saņemt finansiālu atlīdzību.

Ir svarīgi sākotnēji uzrakstīt savu CV tā, lai izvairītos no nepatīkamiem jautājumiem par nemitīgo darba vietas maiņu. Ja šī tēma tomēr izrādījās izvirzīta, tad labāk runāt par uzņēmuma likvidāciju, dzīvesvietas maiņu vai citiem ārējiem apstākļiem. Atbilde jāpabeidz, minot vēlmi strādāt pilnu un pilnu slodzi.

Jautājums "Kā tu redzi sevi pēc 5 gadiem?" ļoti bieži izklausās intervijās. Atbildi uz to labāk sagatavot iepriekš, jo dažreiz no sirds pateiktā patiesība nospēlē pieteikuma iesniedzējam par sliktu. Nav nepieciešams dalīties ar saviem sapņiem par sava biznesa uzsākšanu, jo darba devējs parasti ir ieinteresēts ilgtermiņa sadarbībā. Šajā gadījumā vislabāk ir paziņot par konkrētiem nodomiem gūt panākumus uzņēmumā. Protams, sarunā nevajadzētu parādīties “ģimene, bērni, ceļojumi”.

Starp citu, intervijas laikā nevajadzētu runāt par savām neveiksmēm. Ne katrs vervētājs tos uztvers kā plusu. Pie personīgajiem sasniegumiem labāk nekavēties – arī tos nevajag slēpt, taču izteikts uzsvars būs nevietā. Gadījumā, ja darba devēju interesē kāds hobijs, labāk informēt par tiem, kas uzņēmumam var kaut kādā veidā gūt labumu: piemēram, par spēju fotografēt vai mācīties valodas.

Ja tādu nav, der neitrālas atbildes: sports, lasīšana, atrašanās pie dabas. Protams, nevajadzētu minēt interesi par azartspēlēm vai citus līdzīgus destruktīvus ieradumus.