Kā tikt galā ar stresu darbā?

Darbs var būt viens no galvenajiem stresa avotiem. Pat vislabvēlīgākā darba vide nevar garantēt pilnīgu stresa situāciju neesamību.

Stress darbā var rasties dažādu iemeslu dēļ. Bieži vien tas ir dzimis no panākumiem. Šajā gadījumā apkārtējie no darbinieka sagaida šādus sasniegumus. Cilvēks pats arī prasa no sevis jaunus sasniegumus. Pieaug atbildības pakāpe un ražošanas temps, un līdz ar to pieaug arī spriedze. Neveiksmes var izraisīt arī stresu.

Svarīga loma ir darba apstākļiem. Dažiem ir neērti, ka nevar pat uz īsu laiku doties pensijā. Dažreiz stresa faktors ir nepatīkamas smakas, pastāvīgs troksnis, intensīvs karstums, slikts apgaismojums. Nelaimes gadījumi darba vietā var būt nelabvēlīgu darba apstākļu sekas, tādējādi pastiprinot stresu.

Kolektīvā var būt naidīga atmosfēra un autokrātija. Konflikti, cerības uz atlaišanu vai iespējama atlaišana, pārslodze ar steidzamiem darbiem, uzņēmuma pārcelšana uz citu ēku, nespēja pakāpties pa karjeras kāpnēm, nepietiekams atalgojums, cieņpilnu attiecību trūkums kolektīvā ir stresa faktori. Monotonija un rutīnas aktivitātes arī provocē stresa stāvokli.

Ne visi spēj pielāgoties mainīgajiem apstākļiem vai darba devēja spiedienam.

• Vadība. Dažreiz priekšnieki saviem darbiniekiem izvirza pārmērīgas prasības. Pieviltās cerības noved pie vadītāja vilšanās, kas netaktiskā formā sniedz ieteikumus padotajam.Daļa darba devēju neprot nodalīt personīgo nepatiku no speciālista profesionalitātes. Rupjība, iebiedēšana un nepamatota ņirgāšanās darbiniekam rada stresu. Jums nevajadzētu tam piešķirt lielu nozīmi, jo kā pēdējo līdzekli varat mainīt darbu.
• Darba mirkļi. Darbaholisms vai neapmierinātība ar darbu izraisa nervu spriedzi. Arī liela atbildība rada stresu. Piemēram, cilvēks var kļūt ļoti nervozs, apzinoties, ka no viņa lēmuma ir atkarīgs vairāku miljonu dolāru darījuma liktenis. Augstas klases speciālists dažkārt sāk šaubīties par savu profesionalitāti sakarā ar biežu darba pienākumu veikšanu avārijas režīmā. Neregulārais darba laiks, pārāk liela slodze izsita darbinieku no ierastajām sliedēm. Šajā situācijā ir nepieciešams noteikt skaidru darba un darba dienas ietvaru.
• Kolēģi. Jebkurā kolektīvā ir cilvēks, kurš vēlas daļu no saviem darba pienākumiem pārcelt uz kolēģi. Šo problēmu nav grūti atrisināt. Daudz sliktāk ir, ja hronisks stress rodas netīru tenku, sīku, netīru triku un nepatīkamu likstu, kas izriet no personīgām naidīgām attiecībām, rezultātā. Šajā gadījumā kāds var noorganizēt neaizsargāta kolēģa vajāšanu. Skaudība, rupjības, attiecību noskaidrošana un konflikti ar kolēģiem nereti ir iemesls saspringtas situācijas pieaugumam, kas izraisa stresu.
• Klienti. Kad apmeklētājs izsaka pretenzijas, viņš cenšas aizstāvēt savas tiesības. Cilvēks alkst pēc taisnības. Uzmanīga attieksme pret klientu un patiesa vēlme palīdzēt uzlabot viņa garastāvokli. Ja cilvēks redz, ka tu centies izprast situāciju un dari visu iespējamo, lai to veiksmīgi atrisinātu, tad viņš pārstāj izmantot uzbrukumu kā aizsardzību. Vienmēr esiet pieklājīgs un uzmanīgs. Centieties apkalpot klientu visaugstākajā līmenī.
• Jauna komanda. Darba maiņa, lai gan tiek uzskatīta par diezgan normālu, tomēr pielāgošanās jaunai vietai bieži noved pie stresa stāvokļa. Pārejot uz citu organizāciju, jāpielāgojas nepazīstamiem apstākļiem. Prasības, uzdevumi un dažādi sadzīves priekšmeti var būtiski atšķirties no tiem, kas bija iepriekšējā darba vietā. Jaunā vide jaunpieņemtajam darbiniekam ir stress. Viņam ir ļoti svarīgi ātri nodibināt kontaktus ar kolēģiem un ātri iekļauties kolektīvā, iepazīties un pieņemt tur esošo kārtību un aprīkot savu darba vietu.

Stress darba vietā var būt mazas lietas un laika gaitā uzkrāties. Darbiniekā bez redzama iemesla var rasties trauksmes un trauksmes sajūta. Dažiem ir vēlme slēpties no visiem, savukārt citiem, gluži pretēji, ir bailes, jo sākas pamestības un vientulības sajūta.

Dažreiz sāk vajāt uzmācīgas domas. Rodas sajūta, ka katastrofāli trūkst laika svarīgām lietām. Nervu spriedze nerimst. Garastāvoklis bieži mainās. Aizkaitinājums un dusmu uzliesmojumi izraisa konfliktu. Jebkuri sasniegumi un panākumi nesniedz prieku un gandarījumu.

Lielākajai daļai cilvēku stresa apstākļos pasliktinās atmiņa, samazinās uzmanības koncentrācija, tiek traucēts miegs, palielinās svīšana, parādās galvassāpes un dispepsija. Daži zaudē svaru dramatiski, citi iegūst lieko svaru. Cieš asinsrites un muskuļu un skeleta sistēmas. Persona, kas nekad agrāk nav piedzīvojusi alerģiju, pēkšņi pamana alerģisku reakciju izpausmi. Dažiem attīstās garīgi traucējumi.

Dažreiz nemiers un jūtas rodas negaidīti, bet biežāk tās uzkrājas pamazām. Jūs varat tikt galā ar tiem viens pats. Pirmkārt, jums jākoncentrējas uz savām reakcijām un paškontroli.

Dalieties savās domās ar draugiem. Runāšana par radušajām grūtībām palīdzēs ieraudzīt problēmu no citas perspektīvas. Saruna sniedz atgriezenisko saiti. Tad pārstāsi izvirzīt sev un kolēģiem pārmērīgas prasības. Ar tuvinieku atbalstu ir vieglāk pārdzīvot grūtos brīžus.

Personīgā stresa vadība sākas ar apzināšanos, ka esat stresa ietekmē. Jūs nevarat atbrīvoties no problēmas, izplatot ap sevi negatīvisma, vilšanās un kritikas viļņus. Pozitīva pasaules uztvere palīdz pārvarēt stresa situāciju. Centieties savos kolēģos vienmēr izraisīt atbildes, kas nevis palielina, bet samazina jūsu stresu.

Jums vajadzētu izturēties atturīgi pret savu priekšnieku. Ja tev šķiet, ka viņa šķendēšanās ir nepamatota, tad vēlreiz pārliecinies par saviem darba pienākumiem personāla nodaļā. Kopējiet instrukcijas, lai pierādītu, ka esat pareizi.

Atcerieties, ka tikai tad, ja darāt savu darbu godprātīgi, varat droši iebilst pret nepamatotām prasībām. Ja darba laikā sistemātiski kavēsi vai ļausies sev bieži novērst svešām lietām, tad strīds var beigties ne tev par labu. Ziniet, kā atzīt savas kļūdas.

Iesācējiem un pieredzējušiem darbiniekiem ir ļoti svarīgi uzraudzīt savu elpošanu stresa laikā. Mierīga un lēna ieelpošana un izelpošana var palīdzēt ievērojami samazināt stresa līmeni. Jūs varat veikt stresu mazinošus elpošanas vingrinājumus tieši savā darba vietā.

• Loka šaušanas vingrinājums ietver bultas palaišanu no cieši novilktas loka auklas. Dziļa elpa simbolizē stipras auklas vilkšanu. Spēcīgai izelpai ar skaņu "dvesma" vajadzētu izdzīt visus jūsu iekšējos pārdzīvojumus un muskuļu sasprindzinājumu, kā arī iedomāto bultiņu, pie kuras jūs tos garīgi piesaistījāt. Pēc tam ir nepieciešams pēc kārtas atbrīvot vairākas bultiņas ar izsaukumiem: "puff", "puff", "puff". Vērojiet iedomāta objekta lidojumu. Rīkojieties lēni, veltiet laiku.
• Nākamā iespēja ir "Elpošanas laukums" - ietver ieelpas veikšanu, elpošanas procesa aizturēšanu, izelpu un nākamās elpas aizturēšanu 4 reizes. Katra no šīm 4 darbībām tiek veikta secīgi 10 reizes ar punktu skaitu 4.
• Vingrojumam "Enerģijas duša" nepieciešama nomaļa vieta. Jūs varat paslēpties aiz starpsienas, atrast avārijas kāpnes vai ieslēgties tualetē. Ir nepieciešams veikt 20-30 elpas pēc kārtas. Tie jāpavada ar roku kustībām. Ar aizvērtām acīm ieelpojiet un izelpojiet caur degunu. Tajā pašā laikā subjektam vajadzētu piecelties un pacelt savilktās dūres uz pleciem, it kā viņš mēģinātu noturēt stieni uz krūtīm. Ieelpojot, jūsu rokas ir iztaisnotas, savukārt ziedputekšņi ir jāizklāj. Izelpojot, atslābinātās plaukstas atkrīt uz pleciem. Rokas atkal atgriežas sākotnējā stāvoklī. Pēc tam atkal notiek aktīva ieelpošana ar roku izmešanu uz augšu, kam seko atslābināta brīva izelpa, nolaižot plaukstas.

Jūs varat mazināt stresu pēc darba dienas beigām ar meditācijas palīdzību. Tas mazina trauksmi un nervu spriedzi.

• Lai veiktu meditācijas paņēmienu, jums ir nepieciešams aptumšot gaismu telpā.
• Iestatiet taimeri uz 15 minūtēm.
• Tad jums vajadzētu sēdēt uz krēsla malas, iztaisnot muguru, nedaudz noliekt galvu un atslābināt sejas muskuļus.
• Aizveriet acis un neatveriet tās līdz meditācijas beigām.
• Tālāk jums ir nepieciešams dziļi elpot caur degunu un izelpot caur muti .. Pietiek veikt 5-6 elpas un izelpas, garīgi noraidot visas problēmas.
• Tad iztēlē nesteidzīgi jāizstaigā paša ķermenis pa vienam no galvas līdz kājām, lai to sajustu.
• Tam seko vienmērīga elpošana.
• Pēc divdesmitās elpas pirms taimera beigām pārdomājiet savas problēmas.
• Pēc meditācijas pabeigšanas kādu laiku pasēdiet klusumā.

1. Centieties novērst stresa izraisītāja kaitīgo ietekmi. Pareizi nosakiet prioritātes. Sākumā atliciniet laiku svarīgām, bet ne īpaši steidzamām lietām. Tad jums jāatrisina steidzami, bet ne pārāk svarīgi uzdevumi. Un tikai tad pārejiet pie nesteidzamiem un ne īpaši svarīgiem darbiem.
2. Jūs varat pretoties stresam, periodiski pārejot uz citām aktivitātēm. Piemēram, pirms svarīgām sarunām ieteicams doties uz mākslas galeriju un apbrīnot ainavas un citus mākslas darbus.
3. Esiet neitrāls, apspriežot atsevišķu darbinieku uzvedību. Ierobežojiet visas sarunas ar vispārīgām tēmām. Distancē sevi no konfliktējošā kolēģa, minimizējiet kontaktu ar viņu. Stresu var novērst, pārejot uz tāldarbu. Šajā gadījumā darbinieks pats kontrolē sava darba procesu.
4. Pietiekams spēks ļauj saglabāt mieru stresa situācijās. Ir ļoti svarīgi labi ēst un pietiekami gulēt. Jebkuras nogurdinošas diētas nav vēlamas. Sports un dejošana uzlabo asinsriti, palielina mikrocirkulāciju asinsvados, mazina dažādus sastrēgumus organismā. Vingrojumi var palīdzēt novērst stresa attīstību, kad rodas problēmas.
5. Ikdienas pastaigas palīdz pretoties stresam. Ziemā vērojiet sniega spēli un izbaudiet salu gaisu. Pavasarī izbaudiet dabas mošanos, koku briestošos pumpurus, putnu triļļus un čalojošās upes. Vasarā klausieties kukaiņu dūkoņu, skatieties smaržīgos ziedus, gozējieties saulē. Rudenī apbrīno lapu košo krāsu, gājputnu barus, izbaudi vēsumu.
6. Paņemiet pārtraukumu no darba. Atstājiet visas darba problēmas ārpus biroja durvīm. Neesiet sarūgtināts, ja priekšnieks jums aizrādījis vai neizmaksājis prēmiju. Atcerieties, ka daudz svarīgāk ir rūpēties par savu veselību. Ēdiet dabīgu un veselīgu pārtiku.

Ir daži ļoti svarīgi punkti, kas jāpatur prātā, pārejot uz jaunu darbu.

• Nekad nekavējieties darbā un nekavējieties pēc darba dienas beigām.
• Nepiedalieties tenku diskusijās.
• Ja darba devējs neveic pasākumus jūsu darba vietas uzlabošanai, tad problēmu varat atrisināt pats. Piemēram, iegādājieties ventilatoru, galda lampu, gaisa mitrinātāju vai smaržu pats.
• Pieraksti visas plānotās aktivitātes savā dienasgrāmatā. Atvēliet laiku to īstenošanai ar zināmu rezervi, lai nenoslogotu savus plecus ar papildu uzdevumu. Ja kaut kas jums nav skaidrs, meklējiet palīdzību no kolēģiem.
• Samaziniet personiskās tālruņa sarunas līdz minimumam. Apkārtējiem nevajadzētu zināt, ka jūs šobrīd neko nedarāt. Ja nav ko darīt, izpētiet noteikumus.
• Darba datoram nevajadzētu piekļūt personīgajām lapām sociālajos tīklos un visa veida spēlēm. Nekādas svešas lietas nedrīkst novērst uzmanību no pamatdarba. Tējas dzeršana un uzkodas pie darba galda ir izslēgtas. Atvēliet šīm aktivitātēm īpašu laiku.