Pedagogs-organizators: amata apraksts un izglītība
Gandrīz katrā skolā ir kāds organizators skolotājs, taču ne katrs šī speciālista kolēģis precīzi formulēs savus profesionālos pienākumus. Tikmēr šis amats deva lielisku sākumu milzīgam skaitam cilvēku, kas sevi slavināja pedagoģijas jomā un ne tikai. Šī ir patiešām interesanta darbības joma, ideāli piemērota iniciatīvai, radošumam, centīgam, rutīnai negataviem cilvēkiem.
Profesijas apraksts
Pedagogs-organizators - speciālists, kuram jābūt ar specializētu vidējo vai augstāko pedagoģisko izglītību. Ieceļ amatā vai atbrīvo no šī amata, tāpat kā no jebkura cita, izglītības iestādes direktoru.
Viņa profesionālo pienākumu saraksts ir plašs: no lielu skolas iekšēju pasākumu, konkursu, festivālu sagatavošanas līdz skolēnu dalības organizēšanai konkursos un projektos (pilsētas, reģionālā, federālā un pat starptautiskā mērogā).
Tas viss, ko vecmodīgi daudzi joprojām sauc par "skolas sabiedrisko dzīvi", gulstas uz skolotāja-organizatora pleciem. Protams, vairumā gadījumu viņš strādā tandēmā ar direktora vietnieku izglītības darbā. Bet, tā kā viņš ir ierēdnis, viņš daudz laika velta dokumentācijas atskaitei, darbam ar ģimenēm, visas ārpusstundu aktivitātes koordinē galvenokārt skolotājs-organizators.
Pastāv stingrs viedoklis, ka šajā amatā var strādāt tikai jaunieši. Protams, tas nav nekas vairāk kā stereotips, kaut arī ne bez loģiska pamatojuma. Pieaugot skolotāji tiecas pēc profesionālās izaugsmes, daudzi pamet skolotāja-organizatora amatu uz kādu "priekšmetu" vai kļūst par to pašu direktora vietnieku.Bet ir cilvēki, kas ilgus gadus paliek uzticīgi skolotāja-organizatora amatam, jo patīk šis radošais un iedvesmojošais darbs.
Skolā skolotājs-organizators nav direktora vietnieks, bet viņš var būt daļa no administrācijas, piedalīties iknedēļas plānošanas sanāksmēs utt. Bieži vien šis speciālists ir direktora labā roka, jo izglītības process tiek strukturēts izglītības iestāde ietekmē arī skolas reitingu, tajā izveidoto vidi un pašu atmosfēru tajā.
Darba pienākumi
Standartlīgumā ir noteikti attiecīgā speciālista darba pienākumi. Persona, kas pretendē uz šo amatu, rūpīgi izlasa šo sarakstu.
Kas viņam jādara:
- dot ieguldījumu bērnu personības, tieksmju un talantu attīstībā, pilnveidot skolēnu vispārējo kultūru;
- izpētīt bērnu vecumu un ar to saistītās psiholoģiskās īpašības, izpētīt viņu intereses un vajadzības;
- radīt apstākļus bērna radošai darbībai, bērnu talantu un prasmju īstenošanai;
- plānot pulciņu, studiju, kā arī klubu un interešu apvienību darbu;
- organizēt daudzvirzienu bērnu un pieaugušo individuālās un kolektīvās aktivitātes;
- darbs pie skolas prioritārā profila (piemēram, vides);
- organizēt pasākumus atbilstoši izglītojošā darba kalendārajam plānam: vakari, brīvdienas, pārgājieni, festivāli, konkursi, ekskursijas;
- atbalstīt interesantākās bērnu iniciatīvas;
- veicināt bērna tiesību īstenošanu skolā izveidotajās bērnu biedrībās un organizācijās;
- iesaistīt darbā kolēģus no sporta, kultūras sfērām;
- iesaistīt vecākus un sabiedrību kopīgā sabiedriski nozīmīgā darbā;
- organizēt atvaļinājumu skolēniem;
- būt atbildīgam par aizbilstamo dzīvību un veselību.
Jāpiebilst, ka, organizatora skolotājam papildus pienākumiem ir arī tiesības. Proti, viņam ir tiesības iepazīties ar izglītības iestādes vadītāju lēmumu projektiem. Viņš var ierosināt iniciatīvas, kas var uzlabot izglītības procesu. Skolotājam-organizatoram ir tiesības kopīgu būtisku problēmu risināšanā iesaistīt kolēģus. Visbeidzot skolotājam-organizatoram ir tiesības pieprasīt no izglītības iestādes vadītāja palīdzību viņa amata pienākumu veikšanā.
Speciālista atbildība ir noteikta amata aprakstā. Organizatora skolotājs ir atbildīgs par dienesta pienākumu nepietiekamu ievērošanu, par pārkāpumiem un materiālā kaitējuma nodarīšanu.
Jāpiebilst, ka ļoti svarīgi ir tas, kas ir rakstīts darbinieka līgumā: pašam speciālistam ir jāzina šie saraksti. Nav noslēpums, ka daudzi skolotāji savus parakstus lika līgumā, burtiski neskatoties.
Taču papildus oficiālajam dokumentam svarīga ir konfidenciāla pārruna ar varas iestādēm: pajautāt, ar ko atšķiras izglītības darbs šajā konkrētajā skolā, uz ko tiek likts uzsvars.
Prasības
Labs skolotājs-organizators - Šis ir speciālists, kurš prasmīgi izmanto savu profesionālo pieredzi, seko līdzi aktuālajām pedagoģiskajām tendencēm un kuram ir tādas personiskās īpašības, kas viņam palīdz darbā.
Zināšanas un prasmes
Pirmkārt, cilvēkam ar pedagoģisko izglītību skaidri jāpārzina pedagoģija un bērnu psiholoģija. Tas ir profesionāls pamats. Bez tā ir grūti strādāt ar bērnu kolektīvu, lai tas būtu produktīvs, radošs un interesants.
Noteiktas prasmes var palīdzēt koordinatoram darbā.
- Pedagoģiskās spējas. Papildus teorijai speciālistam jābūt praktiskai pieredzei pedagoģijā. Un, ja tas nav (vai nepietiek), pedagoģiskās spējas nāk palīgā. Daudziem tās ir, bet tās ir jāattīsta.Persona ar šīm spējām var strādāt ar lielu bērnu kolektīvu, vienlaikus neaizmirstot par izglītības procesa individualizāciju. Tas ir cilvēks ar labām organizatoriskām spējām, attīstītu radošo domāšanu, profesionālu novērošanu. Spēj analizēt un vispārināt informāciju, izstrādāt un veidot metodiskās izstrādes.
- Publiskas runas prasmes... Organizatoram skolotājam bieži nākas vadīt koncertus un skolas sacensības, rīkot svētku rindas, mītiņus, vakarus, absolventu tikšanās. Viņam reizēm ir iespēja uzstāties vecāku sapulcēs (arī visas skolas), skolotāju padomēs, semināros, tiekoties ar kolēģiem no citām skolām. Tas viss prasa no speciālista prast sevi pareizi prezentēt (pašprezentācijas prasmes), veidot runas gaitu, interesanti un saturīgi pasniegt tekstu un vēstījumu. Ikviens var būt aptumšots, kautrīgs, klusi vai neskaidri runājošs, bet ne skolotājs-organizators.
Pretējā gadījumā viņi vienkārši neklausīsies viņā. Bet savā ziņā organizators ir līderis, līderis, kuram jāvada komanda aiz sevis. Par laimi publiskās runas prasmes tiek trenētas. Pat tiešsaistes kursi spēj "sarunāt" tos, kuri no tā ļoti baidās.
- Radoša domāšana. Konkursi, akcijas, projekti, brīvdienas - tie plūst nebeidzamā straumē uz skolotāju-organizatoru. Un, ja čīkst "radošās atsperes", cilvēks vienkārši nevar izturēt šo lavīnu. Profesionālim šāda vide ir norma, dzīves forma. Viņš jūtas pārliecināts pat tad, ja galvā jātur vairāki scenāriji, pieteikumi, idejas vienlaikus. Dzīvot šādā tempā ir vieglāk radošiem cilvēkiem, kuriem nav vairākas naktis jāsēž pie divu lappušu skripta. Viegli radīt idejas, ātri reaģēt uz nākamo radošo izaicinājumu, organizējot skolotājiem ir laiks darīt visu.
- Spēja strādāt daudzuzdevumu vidē. Skolotāja-organizatora darbs nav rutīna - tajā ir elementi, kas neatkārtosies no dienas dienā. Protams, daudz kas ir ciklisks, plānotās aktivitātes bieži atkārtojas. Bet tas atkarīgs no paša speciālista skatījuma uz profesiju. Ikviens, kurš ir iniciatīvs, bez perfekcionisma un ar entuziasmu ķeras pie jauniem pasākumiem, viņam lieliski padodas pat projekti, kas no pirmā acu uzmetiena nav tie interesantākie.
Un tajā pašā laikā ir jādara vairākas lietas vienlaikus: jāplāno Skolotāju diena, piemēram, jāfilmē skolas ziņas, jāgatavojas vides mediju ražošanas konkursam, jārīko intelektuālais turnīrs pamatskolai... Protams, ne visi var strādāt šādi.
- Pedagoģiskais takts. Skolotāja profesija, kā visiem zināms, ir saistīta ar augstu profesionālo stresu, ar “izdegšanu”. Bērni var manipulēt ar pieaugušajiem, uzvesties ne vienmēr paredzami un bieži vien rupji, niķīgi. Skolotājam nav tiesību tiem iekrist, pāriet uz kliegšanu un apvainojumiem. Viņš nevar bērnu izmest no klases (galu galā atbild par savu dzīvību un veselību), pats nevar aizcirst durvis.
Šeit darbojas profesionalitāte, emocionālā stabilitāte un pedagoģiskais takts. Ja parasts pieaugušais zaudē savaldību, skolotājs iekļauj nepieciešamos paņēmienus un metodes konfliktsituācijas risināšanai.
- Bērnu psiholoģijas zināšanas, pielietojums praksē. Spēt redzēt un dzirdēt bērnu, un pats galvenais, saprast viņu nav pašsaprotami. Tas ir iemācīts. Izmantojot pieejamās zināšanas, skolotājs-organizators laikus saskatīs problēmu, būs palīgs grūtā situācijā nonākušam bērnam, spēs izveidot uzticības pilnu kontaktu ar vecākiem u.c.
Galvenais apdraudējums praktizējošam skolotājam-organizatoram ir profesionāla "izdegšana". Īpaši tas skar tos speciālistus, kuri cenšas ieņemt vadošās vietas konkursos, kas ietekmē skolas reitingu. Un personiskās īpašības bieži palīdz tikt galā ar šādu spiedienu.
Personiskās īpašības
Uzmanīgs, atbildīgs, enerģisks, pārdomāts – to visu var teikt par labu skolotāju-organizatoru. Tomēr darbā viņam var palīdzēt citas īpašības.
- Sabiedriskums... Skolotājs organizators nav rakstāmgalda darbs. Ir daudz jākomunicē, jāsaista cilvēki ar savām idejām, jāstrādā partnerībā. Lai to izdarītu, jums ir jāspēj sazināties: jāatrod kopīgas tēmas, pareizi jānodod sava doma, jāspēj iedvesmot un iedvesmoties.
- Atklātība... Bērni jūtas sirsnīgi un atvērti cilvēki, kuriem viņi var uzticēties un sekot. Tāpēc izolācija un atslāņošanās ir nevēlamākās īpašības cilvēkiem, kas strādā ar bērniem.
- Atsaucība... Bērni kolektīvā ienes ne tikai savus priekus, bet arī problēmas. Viņi var tos paslēpt, bet tajā pašā laikā demonstrēt vēlmi dalīties ar to, kas viņiem rūp. Un labs skolotājs noteikti redzēs šo lūgumu. Neignorēt to, nepalikt vienaldzīgam – tā ir svarīga skolotāja īpašība.
- Pašpārliecinātība... Bez tā ir grūti realizēt pedagoģiskās ambīcijas. Bez viņas nav iespējams vadīt cilvēkus, lielu bērnu kolektīvu. Un dažreiz jums ir jāaizstāv savi lēmumi.
Humora izjūta, nosvērtība un zinātkāre nepaliks lieko sarakstā.
Izglītība
Galvenā prasība speciālistam ir pabeigta pedagoģiskā izglītība. Konkrēti, pasniedzēju-organizatoru augstskolās praktiski nemāca (dažreiz šī specialitāte cita starpā parādās pārkvalifikācijas laikā). Bet skolotāju augstskolās tā var iet kā specializācija (piemēram, "Sākumskolas skolotājs. Skolotājs-organizators"). Pat ja cilvēks absolvējis skolotāju augstskolu un saņēmis psiholoģijas vai psiholoģijas skolotāja diplomu, viņš var strādāt par skolotāju-organizatoru.
Un, ja izglītību pavada liela interese par profesiju, vēlme maksimāli atklāt sevi šajā amatā, tad visam vajadzētu izdoties.