Kāda ir atšķirība starp skolotāju un skolotāju?
Parasti cilvēki neredz atšķirību starp šādiem diviem līdzīgiem un šķietami identiskiem jēdzieniem kā skolotājs un skolotājs. Patiesībā šiem speciālistiem ir dažādas profesionālās prasības. Atšķiras arī viņu sagatavotības līmenis.
Kas ir skolotājs?
Vārda vispārējā nozīmē skolotājs ir vispārizglītojošās skolas pedagoģiskā personāla štata darbinieksnoteikta priekšmeta mācīšana skolēniem. Viņš apvieno akadēmiskās disciplīnas mācīšanu ar mentoringa un audzināšanas darbu, atskaitās izglītības iestādes direktoram un viņa vietniekiem. Galvenie rīki izglītības procesa vadīšanai ir efektīvas tehnoloģijas materiāla prezentēšanai un nepieciešamo zināšanu asimilācijas uzraudzībai.
Veidojot skolēnu pamatzināšanu un prasmju līmeni, skolotājs paļaujas uz valsts izglītības standartu... Skolotājs nemitīgi pilnveido savas pedagoģiskās prasmes, veic izglītojošu, metodisko un sociāli izglītojošo darbu. Viņš izmanto noteiktus paņēmienus un paņēmienus, lai pasniegtu nepieciešamo materiālu, palīdz veidot savu skolēnu harmoniski attīstītu personību.
Bērniem nav attīstīts intelekts un izveidotas gribas īpašības. Tie joprojām ir tapšanas stadijā. Tieši šī iemesla dēļ bērns ir trausla būtne, kuras nestabilo psihi ir viegli salauzt. Profesionālās darbības gaitā skolotājs pielāgojas katram skolēnam, ar kuru viņš strādā... Skolotājs identificē savas vājās un stiprās puses, izmanto pedagoģiskās metodes, lai neitralizētu vājās puses un stimulētu bērna personības stiprās īpašības.
Skolotājs ieaudzina skolēnos vispārējās kultūras, humānisma un morāles vērtības. Viņš veido viņu pasaules uzskatu un ieaudzina dažas intelektuālās normas, nodrošinot skolēnu drošību izglītības procesā. Vispārējās izglītības iestādē bērniem jāmācās patstāvīgi apgūt nepieciešamās zināšanas.
Turklāt vārdam “skolotājs” var būt plašāks jēdziens. To bieži sauc par garīgo mentoru, kuram ir īpašas zināšanas, kas iegūtas, ilgstoši morāli uzlabojot.
Šo vārdu dažreiz sauc par skolotāju, par kura sekotājiem kļūst skolēni. Skolēni dievina cilvēku, kurš viņiem ir īpaši svarīgs noteiktu dzīves principu dēļ.
Kas ir skolotājs?
Persona, kurai ir tiesības mācīt vidējās specializētās vai augstākās izglītības iestādēs, bieži apveltīts ar akadēmisko grādu un titulu... Augstskolās pasniedzēja amatu parasti ieņem cilvēki, kas veido starpposmu starp asistentu un vecāko skolotāju. Viņi vada seminārus un laboratorijas nodarbības, palīdz studentiem nokārtot eksāmenus un ieskaites. Visbiežāk universitātē šis amats ir skolotājam, kuram nav zinātniskā grāda.
Skolotājs veic zinātnisko un mācību un zinātnisko un metodisko darbību. Viņam ir pienākums izstrādāt jaunas mācību programmas, darbs pie metodiskajiem ieteikumiem un mācību līdzekļiem, kas palīdz studentiem sasniegt jaunu kvalitatīvu attīstības līmeni komplekso zinātnisko zināšanu apguves periodā. Augstskolas darbinieks piedalās zinātniskās un praktiskās konferencēs, debatēs, strīdos, semināros.
Pasniedzējs spēj nodot lekciju materiālu studentiem, vadīt konsultācijas, seminārus, praktiskās un laboratorijas nodarbības. Viņš nodarbojas ar diezgan vecu kontingentu, tāpēc viņa pienākums ir iepazīstināt studentus ar nepieciešamo informāciju, nevis mācīt viņiem kādu konkrētu priekšmetu. Skolotājs informē un uzrauga skolēnus. Viņam nevajadzētu pielāgoties saviem klausītājiem, kas jau ir izveidojušās personības. Parasti skolēni pielāgojas savam mentoram, kurš nosaka viņiem noteiktu intelektuālo un radošo līmeni.
Skolotājs nodod nākamajai paaudzei paša profesionālās darbības procesā uzkrātās zināšanas. Tas palīdz skolēniem mācīties salīdzināt, analizēt informāciju, atrast cēloņsakarības. Darbojas kā ceļvedis zinātnes pasaulē: viņš pats nodarbojas ar zinātnisko darbu un iepazīstina ar to studentus. Skolas metožu vietā viņš izmanto lekciju un kredītpunktu sistēmu... Tās galvenais mērķis ir ne tik daudz dot pašas zināšanas, bet gan iemācīt spēju tās saņemt. Citiem vārdiem sakot, viņš iepazīstina studentus ar pašmācību, pašattīstību, pašizglītību.
Skolēni, koncentrējoties uz skolotāju un viņa prasmēm, izrāda neatkarību, veicot viņiem uzticētos uzdevumus, attīsta savas intelektuālās un gribas īpašības.
Kas ir kopīgs un kādas ir atšķirības?
Pasniedzēji un pasniedzēji apvieno atbildību dalīties savās zināšanās par noteiktu akadēmisko disciplīnu, sniegt studentiem palīdzību materiāla apguvē... Darbinieki šajos amatos ir skolotāji, jo veicina pasaules uzskatu veidošanos un inteliģences attīstību, pielietojot citu cilvēku audzināšanas, mācīšanas un apgaismošanas procesa īstenošanai nepieciešamo pedagoģijas teoriju un praksi. Visbiežāk šo profesiju pārstāvji izmanto progresīvas pedagoģijas metodes.
Atšķirība starp abiem ir tāda skolotājs strādā vispārizglītojošā skolā, bet skolotājs strādā koledžā vai augstskolā... Skolotājs parasti ir pedagoģiskās vidējās specializētās vai augstākās izglītības iestādes absolvents, bet pasniedzējs ir augstskola vai akadēmija. Abas profesijas ir tieši saistītas ar pedagoģiskās izglītības sfēru. Par skolotājiem tiek piesaistītas personas ar atbilstošu izglītību noteiktas akadēmiskās disciplīnas mācīšanai.
Ja nav speciālās izglītības, ieteicams pārkvalificēties atbilstošā profilā. Pedagoģiskās sfēras darbinieku profesionālā pilnveide tiek veikta reizi 3 gados.
Ja vienlaikus nepieciešams iegūt kvalifikācijas kategoriju diviem amatiem ("skolotājs" un "skolotājs"), skolotājam ir tiesības uz to pretendēt, ja viņš strādā divās dažāda veida organizācijās.... Viena no pozīcijām parasti ir nepilna laika un tiek attiecīgi noformēta.
Atšķirība starp skolotāju un pasniedzēju slēpjas atšķirīgā konkrētu profesionālo mērķu atspoguļojumā. Pedagogiem tiek uzticētas izglītības funkcijas... Tās galvenais uzdevums ir mācīt, attīstīt un izglītot bērnus. Viņam jāiemāca bērnam meklēt, saprast un sistematizēt nepieciešamo informāciju, no izkaisītās informācijas izdarīt nepieciešamos secinājumus, kas viņam noderēs tālākizglītībai.
Skolotājs tieši sazinās ar skolēniem un viņu vecākiem. Viņam ir pienākums sazināties ar dažādām sabiedriskajām organizācijām un valsts dienestiem, kas ir saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību.
Skolotājam nav jārisina izglītības jautājumi. Viņam pietiek ar nepieciešamās izglītojošās informācijas nodošanu pievēršot studentu uzmanību, norādiet viņus uz pašmācības avotiem. Tur skolēni iegūst 80% no viņiem nepieciešamā materiāla, un skolotāja pienākums ir kontrolēt uzdevumu izpildi. Turklāt viņam jāiesaistās zinātniskās darbībās un šajā procesā jāiesaista savas palātas.
Skolotājiem nav pienākuma piedalīties zinātniskajos pētījumos, taču viņiem jāiemāca studentiem būt neatkarīgiem un jāsagatavo zinātniskās informācijas pieņemšanai. Skolotājs, izmantojot speciālās pedagoģiskās metodes un paņēmienus, saviem audzēkņiem ieliek teorētisko pamatu, kas nākotnē palīdzēs iegūtās zināšanas un prasmes izmantot tālākizglītībā augstskolās.
Skolotājs organizē pētniecisko darbu, lai pilnveidotu zināšanas noteiktā jomā. Viņš nodrošina konkrētai akadēmiskajai disciplīnai nepieciešamo zinātnisko vai metodisko materiālu un organizē tās asimilācijas kvalitātes kontroli.
Tādējādi skolotājam jāspēj nodot elementāras, parastās, standarta zināšanas unikāli, neatkārtojami, neparasti studenti, un skolotājs - nodot unikālas, nestandarta zināšanas parastajiem, standarta studentiem. Skolā skolotāji pielāgojas bērniem, augstskolā skolēni pielāgojas skolotājam. Vispārējās izglītības iestādē notiek tieša adaptācija, bet augstākās izglītības iestādē - apgrieztā adaptācija.
