Pedagogs-psihologs: profesijas plusi un mīnusi

Skolotāja-psihologa amats izglītības iestādēs parādījās salīdzinoši nesen un ātri kļuva par vienu no pieprasītākajām specialitātēm. Tas ir saistīts ar lielu skaitu konfliktsituāciju, kas saistītas ar starppersonu attiecībām komandās, bērnu un pusaudžu iekšējām problēmām, kā arī izglītības procesa grūtībām.

Pedagogs-psihologs ir speciālists, kurš lieliski pārzina divas senas profesijas - psiholoģiju un pedagoģiju, kurš spēj ne tikai izglītot jauno paaudzi, bet arī pārzināt bērna psiholoģiskās attīstības smalkumus un psihiskās īpašības. Cilvēkus šajā profesijā mēdz dēvēt par cilvēku dvēseļu audzinātājiem., kas ļoti patiesi atspoguļo viņu darba būtību. Un, ja psiholoģijas jomas speciālistam ir teorētiskas zināšanas par cilvēka dvēseli, tad skolotājs-psihologs spēj šīs zināšanas saistīt ar izglītības metodēm un pielāgot bērnus apkārtējā sabiedrībā.

Turklāt, izglītības psihologs palīdz audzēkņiem atklāt viņu personiskās īpašības un rīkoties saskaņā ar vispārpieņemtajām morāles normām, kā arī modelē viņu uzvedību, lai atrisinātu konfliktsituācijas un jaunas dzīves problēmas. Savas jomas speciālists skaidri saskata bērna uzvedības slēptos motīvus, analizē viņa rīcību un palīdz izprast sevi. Ar skolotāja-psihologa palīdzību skolēns mācās izvirzīt mērķus un atrast veidus, kā tos sasniegt.

Skolotāja-psihologa specialitāte ir ļoti populāra augstskolu reflektantu vidū, kas ir saistīts ar vairākām šīs grūtās, bet interesantās specialitātes neapstrīdamajām priekšrocībām.

• Spēja sniegt cilvēkiem praktisku palīdzību ir svarīgs morālais aspekts un ļauj speciālistam justies noderīgam sabiedrībai un justies vajadzīgam.
• Papildu ienākumus sniedz iespējas strādāt nepilnu slodzi un privātas konsultācijas.
• Cilvēka psiholoģijas zināšanas palīdz veidot labas attiecības ģimenē un, ja iespējams, izvairīties no konfliktiem.
• Izglītības psihologa darbības joma aptver daudzas jomas un nodrošina plašu darba izvēli.

Līdzās acīmredzamajām priekšrocībām profesijai joprojām ir savi trūkumi. Tie ietver augsts emocionālais stress un uztraucas par saviem skolēniem, neregulārs darba laiks tādās organizācijās un jomās kā Ārkārtas situāciju ministrija, katastrofu medicīna, bērnu nami un labošanas centri, kā arī nepieciešamība pastāvīgi sazināties ar bērnu vecākiemkuri ne vienmēr ir gatavi sekot speciālista ieteikumiem un dažkārt vispār ir visai naidīgi.

Skolotāja-psihologa profesiju var iegūt daudzi, šim nolūkam tikai sekmīgi jāpabeidz augstskola un jāsaņem kārotais diploms. Tomēr ne katrs var kļūt par īstu profesionāli savā jomā, jo īstam izglītības psihologam ir jābūt vairākām unikālām īpašībām. Svarīgākie no tiem ir augsta garīgā organizācija un atbildības sajūta par citu likteni un rīcību, kā arī pārliecināšanas dāvana un spēja izdarīt psiholoģisku ietekmi..

Tikpat svarīga kvalitāte ir kompetenta runa un spēja pareizi un viegli izteikt savas domas. Izglītības psihologam ir jābūt milzīgam vārdu krājumam un dziļām zināšanām vēstures, literatūras un mākslas jomā... Tas ir nepieciešams konkrēta uzvedības modeļa argumentācijai un tā vizuālai pārbaudei, piemēram, uz pārsteidzošu vēsturisku vai literāru personāžu darbību.

Skolotājam-psihologam jābūt stresa noturīgam un nosvērtam, sabiedriskam un optimistiskam, vērīgam un saprotošam, kā arī jāspēj ātri pielāgoties piedāvātajiem apstākļiem un garīgi iejusties skolēna vietā. Turklāt izglītības psihologam ir jābūt ar analītisku domāšanu, labu atmiņu un lielam zināšanu apjomam tādās ar psiholoģiju un pedagoģiju saistītās jomās kā medicīna, jurisprudence un korekcijas pedagoģija.

Neskatoties uz to, ka skolotāja-psihologa funkcijas un profesionālie standarti ir atkarīgi no iestādes, kurā viņš strādā, darbības jomas un specializācijas, daudzi amatu aprakstu punkti ir vienlīdz patiesi gan krīzes centru speciālistiem, gan izglītības iestāžu darbiniekiem.

Zemāk ir izklāstīti vidusskolas pilna laika psihologa galvenie pienākumi.

• Pedagogs-psihologs ir pienākums veikt darbu izglītojamo garīgās un komunikatīvās labklājības saglabāšanai un rīkoties saskaņā ar Konvenciju par bērnu tiesību aizsardzību.
• Speciālistam jāanalizē ārējie un iekšējie faktori, negatīvi ietekmējot katra atsevišķa skolēna personības attīstību, kā arī veicot pasākumus, lai sniegtu viņam psiholoģisko palīdzību.
• Skolotājam ir pienākums veikt pētniecisko darbu, lai novērtētu bērnu psihoemocionālo stāvokli, izdarīt psiholoģiskus un pedagoģiskus secinājumus un savlaicīgi identificēt novirzes.
• Skolas psihologam jāsniedz psiholoģisks atbalsts radoši apdāvinātiem skolēniem un veicināt radošumu citos bērnos.
• Speciālista pienākums ir uzturēt dokumentāciju atbilstoši noteiktajām formām un pēc pirmā pieprasījuma uzrādīt to regulējošajām iestādēm.
• Skolotājam jāpalīdz skolēniem atrast izeju no jebkādām konfliktsituācijām un iemācīs tikt galā ar savām iekšējām problēmām.
• Papildus palīdzībai bērniem, psihologam ir pienākums sniegt profesionālus padomus citiem skolas skolotājiem, kā arī izglītojamo vecākiem.
• Psihologam jāorganizē un jāveic dažādas sociālās un psiholoģiskās apmācības, aptaujas un testēšana, kā arī vadīt nodarbības par sociālās nepielāgošanās novēršanu.
• Ja nepieciešams, speciālists jāizstrādā un jāpielāgo attīstības un korekcijas programmas katram konkrētajam skolēnamkura mērķis ir strādāt ar bērniem ar garīgu atpalicību.
• Izglītības psihologa pienākums ir riska bērnu identificēšana, kurā ietilpst studenti bez draugiem, skolēni ar vāju emocionālo stabilitāti, konfliktu cienītāji un azartspēļu atkarīgie. Pat neliela novirze skolēna uzvedībā kalpo kā signāls skaidrojošā, profilaktiskā un koriģējošā darba sākšanai ar pašu bērnu un viņa vecākiem.
• Svarīga skolas psihologa funkcija ir identificēt un uzraudzīt bērnus ar uzvedības traucējumiem., kas izpaužas kā hiperaktivitāte, pārmērīga trauksme, pārmērīga kautrība, agresija, pastāvīgu baiļu klātbūtne un uzmanības deficīts. Nopietnākos gadījumos, piemēram, attīstības kavēšanās, programmas apguves grūtības un apgrūtināta domāšana, psihologam ir pienākums informēt vecākus un skolas administrāciju un kopā ar citiem skolotājiem uzsākt darbu ar skolēnu pēc individuālas programmas. Ja mācībspēku mēģinājumi nenesa panākumus un skolēns turpina neapgūt skolas mācību programmu, psihologam vajadzētu izvirzīt jautājumu par komisijas sasaukšanu un bērna pārcelšanu uz speciālo izglītības iestādi.
• Pedagogs-psihologs ir pienākums sekot līdzi katra skolēna progresam un, ja tas strauji pazeminās, uzaicināt skolotāju un bērnu uz sarunu... Atklājot konfliktu starp skolotāju un skolēnu, psihologam ātri jāreaģē un jāveic visi pasākumi situācijas izlīdzināšanai.
• Skolas psihologa pienākumi ietver ārpusskolas aktivitāšu vadīšanu, lai identificētu skaidrus līderus un slēptos konfliktus starp bērniem... Lai diagnosticētu attiecības komandā, speciālists izdomā komandas spēles un rūpīgi uzrauga bērnu uzvedību. Identificējot karojošās puses, psihologs rada situāciju, kurā abas konfliktā iesaistītās puses nonāk vienā komandā un ir spiestas sadarboties.

Tādējādi skolotāja-psihologa pienākumu loks neaprobežojas tikai ar darbu ar grūtajiem bērniem, bet ietver koriģējošus un attīstošus, analītiskus, konsultatīvus, izglītojošus pasākumus, kā arī diagnostiku un psiholoģisko profilaksi. Pedagogam ir pienākums sastādīt gada plānus katram darbības veidam un iekļaut tos darba programmā atbilstoši likuma "Par izglītību" prasībām.Programmā jāiekļauj pasākumi nelabvēlīgo ģimeņu apzināšanai sociālā riska zonā, kā arī darba plānošana ar skolēnu vecākiem, lai uzraudzītu bērnu audzināšanu ģimenēs.

Lai iegūtu skolotāja-psihologa profesiju, nepieciešams iegūt augstāko izglītību specialitātē "Psiholoģiskā un pedagoģiskā darbība". Studiju ilgums augstskolā ir 4 gadi pilna laika bakalaura programmā un 5 gadi neklātienes programmā. Pēc vēlēšanās absolvents var stāties maģistrantūrā un pēc diviem gadiem iegūt augstāku kvalifikāciju – maģistra grādu. Turklāt, pedagoģisko augstskolu absolventi ar skolotāja diplomu var iziet pārkvalifikāciju specialitātē "Psiholoģija" un iegūt iespēju strādāt par psihologu izglītības iestādēs.

Pretendentiem uz universitātēm specialitātē "Psiholoģiskā un pedagoģiskā izglītība" uz rokas jābūt vienotā valsts eksāmena rezultātiem krievu valodā, matemātikā un bioloģijā. Papildus budžeta finansētajām vietām šajā specialitātē ir arī komerciālas grupas, kuru apmācības izmaksas mainās atkarībā no universitātes statusa un svārstās no 80 līdz 200 tūkstošiem rubļu gadā.

Pēc diploma saņemšanas skolotājs-psihologs var vadīt nodarbības ar bērniem attīstības centros agrīnai attīstībai, strādāt pirmsskolas izglītības iestādēs, vidusskolās un vidējās specializētās izglītības iestādēs. Turklāt, šādi speciālisti vienmēr ir pieprasīti korekcijas pedagoģijas centros, militārajās daļās, Ārkārtas situāciju ministrijas struktūrvienībās, rehabilitācijas iestādēs, medicīnas centros, bērnu slimnīcās un sanatorijās... Psihologi strādā dažādās sociālo dienestu nodaļās, piemēram, patversmēs cilvēkiem, kuri nonākuši sarežģītās dzīves situācijās, kā arī "karsto tālruņu" operatori un pilna laika policijas un izglītības koloniju speciālisti.

Absolventiem, kuri pabeiguši aspirantūru, ir tiesības mācīt un vadīt psiholoģiju augstskolās. Pieredzējuši speciālisti, kuri brīvi pārvalda šo grūto specialitāti, bieži atver privātos psiholoģiskās palīdzības kabinetus, kuros sniedz pakalpojumus visiem, kam tā nepieciešama.